Līdz ar tiesas lēmumu par "KVV Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietas ierosināšanu valsts gaida ziņu no kompānijas akcionāriem, ko tie īsti vēlas panākt ar TAP.

To aģentūrai BNS sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norādīja, ka valsts puse, protams, respektē tiesas lēmumu, taču tagad jāmēģina no kompānijas akcionāriem noskaidrot, ko tie īsti cer panākt ar TAP – vai akcionāriem ir idejas, kā pārstrukturizēt uzņēmuma darbību, vai vienkārši tiek vilcināts laiks.

Ministrs atzīmēja, ka TAP pasākumu plāns, kas kompānijai līdz 30.augustam jāiesniedz tiesā, ir jāsaskaņo ar kreditoriem, tāpēc patlaban valsts gaida, kas īsti akcionāriem ir padomā. Valsts sagaida kādu konkrētu piedāvājumu no KVV, taču līdz šim tāds saņemt nav.

Vienlaikus Ašeradens pastāstīja, ka valsts puse turpina sekot līdzi tirgus situācijai nozarē, jo gadījumā, ja uzņēmuma TAP nebūs sekmīgs un sāksies tā maksātnespēja, valsts ir ieinteresēta rūpnīcas aktīvus pārdot kā vienu veselumu un nodrošināt, lai ražotne strādātu.

Valsts arī turpina nodrošināt aktīvu apsardzi kompānijā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Liepājas tiesa nolēmusi KVV ierosināt TAP lietu. Savukārt KVV maksātnespējas lietā tiesa apturējusi tiesvedību, ņemot vērā, ka ierosināta uzņēmuma TAP lieta. KVV maksātnespēju tiesā prasīja apsardzes pakalpojumu sniedzējs "G4S Latvia".

Tāpat vēstīts, ka Privatizācijas aģentūra vērtē labāko tālākas rīcības scenāriju un piedāvās to valdībai, lai valsts varētu atgūt parādu no KVV. Vienlaikus valdība saņēmusi brīdinājumu no investoru pārstāvjiem, ka var tikt rosināts starpvalstu investoru aizsardzības strīds.

"KVV Group" šogad martā pieņēma lēmumu par KVV konservāciju, atlaižot arī uzņēmuma darbiniekus, to skaidrojot ar ilgtermiņa negatīviem faktoriem, kas radīja šķēršļus uzņēmuma darbībai – pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem, kā arī valsts nesot ieinteresēta sniegt atbalstu nozarei.

Valdība iepriekš gaidīja no KVV akcionāriem priekšlikumus uzņēmuma darbības restrukturizēšanai, taču tie neesot bijuši pietiekami kvalitatīvi un atbilstoši valsts interesēm. Finanšu ministrija KVV pamatparādu aptuveni 61,5 miljonu eiro apmērā kopā ar blakus prasījumiem, kas bija paredzēti ar KVV noslēgtajā līgumām, cedējusi Privatizācijas aģentūras uzņēmumam "FeLM". Nākamo maksājumu no KVV valstij paredzēts saņemt 2017.gadā.

Ziņots arī, ka 2014.gada 2.oktobrī parakstīja līgumu par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas "KVV Group", kas par "Liepājas metalurga" pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.