Izejvielu tirgus un valūtas kursa svārstības šogad veicinās tekstila rūpniecības, arī Liepājas uzņēmumu, eksportu, taču sarežģītāka situācija varētu būt Ukrainas un Krievijas tirgū.

Par to savā nozares apskatā raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Nākamo gadu gan Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija (VRUA), gan Latvijas Veļas ražotāju asociācija (LATVERA), gan paši uzņēmēji prognozē mērenu – nozares apgrozījuma pieaugums būs ap 4%, lēš VRUA vadītājs Guntis Strazds. Veļas ražotāji norāda, ka daudz kas atkarīgs no ekonomiskās situācijas lielajos tirgos – Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā. Visi nozares uzņēmēji vēro izejvielu cenu izmaiņas un meklē labāko stratēģiju, lai noturētos un paplašinātos ārvalstu tirgos. Tikmēr pasaules tirgus analītiķi paredz kokvilnas cenu krišanos, kas ir nozīmīga nozares izejviela, un eiro kursa lejupslīdi.

Plāno piesardzīgi

Drošs par nākotni ir nozares līderis Latvijā – a/s "Valmieras stikla šķiedra", prognozi pamatojot ar mērķtiecīgām investīcijām attīstībā un izraudzīto biznesa stratēģiju, kas vērsta uz to, lai kļūtu par Eiropas vadošo stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju. Apgrozījuma pieaugumu paredz veļas materiālu ražošanas uzņēmums "Lauma Fabrics", kā arī medicīnas izstrādājumu ražotājs "Tonus Elast", kas plāno paplašināt sortimentu, ieviešot jaunus produktus. Vairāku citu nozares uzņēmēju prognozes pagaidām šim gadam ir piesardzīgas, galvenokārt nestabilās politiskās situācijas Ukrainā un Krievijas ekonomiskās labilitātes dēļ. Saistībā ar šiem faktoriem, kā arī aktīvo konkurenci nākamais gads noteikti nav paredzams viegls, atzīst SIA "New Rosme" pārdošanas un mārketinga direktors Kaspars Spriņķis. Izvērtējot situāciju, "New Rosme" nolēmusi šogad aktivizēt tirgus ekspansiju – atvērt līdz pat 15 franšīzes veikaliem NVS un Eiropā, kā arī turpināt stiprināt stratēģisku sadarbību ar partneriem vairumtirgotāju vidū galvenokārt NVS valstīs. Vietējā tirgū Latvijā un Baltijā paredzams stabils pārdošanas apjomu pieaugums, prognozē a/s "Lauma Lingerie" valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. "Kopumā 2014.gadu nozarē prognozēju pozitīvu. Bet visiem situācija nebūs vienāda. Pēdējos gados mēs novērojam tendenci, ka lielais kļūst lielāks, bet mazajam kļūst grūtāk, ja vien tas nav atradis savu nišu," rezumē Latvijas LATVERA vadītājs Jurijs Hadarovičs.

Kokvilna būs lētāka

Gultasveļas ražošanas SIA "Mežroze" prezidents Artūrs Kārlis Dreimanis šā gada prognozi saista ar kokvilnas cenu pasaulē. Tā ietekmē arī SIA "Lauma Fabrics", jo kokvilna tiek izmantota gan adījumos, gan medicīnas produkcijas materiālu ražošanā. Pasaules izejvielu tirgus analītiķi prognozē kokvilnas cenas kritumu. Tomēr jāņem vērā, ka izejvielu tirgū cenas mēdz svārstīties pēkšņi, kas nozīmē, ka iespējami dažādi pārsteigumi. Svarīgākais būs tas, kas notiks Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā kokvilnas patērētāja. Ķīnas varas iestādes plāno ierobežot savu kokvilnas uzpirkšanas politiku, kuras mērķis ir pasargāt vietējos šīs izejvielas audzētājus no potenciālā cenu krituma un nodrošināt pastāvīgu pieprasījumu. Šī programma pamazām tiks aizvietota ar subsīdijām valsts kokvilnas ražotājiem. Tātad Ķīnā kokvilnai tiks atvēlētas lielākas zemes platības, un var prognozēt arī lielāku ražu, raksta aģentūra Bloomberg. Līdz ar to pasaules tirgū šogad varētu ieplūst daudz vairāk kokvilnas, nekā ierasts. ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) aplēses liecina, ka 2013.–2014. gada ražas sezonā Ķīnas kokvilnas uzkrājumi varētu būt 12,5 milj. t, kas ir aptuveni 60% no visiem pasaules šīs izejvielas uzkrājumiem un 40% no pasaules kokvilnas ražošanas apjoma gadā. Savukārt Reuters paredz, ka Ķīnas kokvilnas imports nākamajā sezonā varētu sarukt pat par 40%. Kokvilnas cena pērn pasaules preču biržās pieauga, kas rosina arī citas zemes atvēlēt tai papildu platības. Tiek lēsts, ka aptuveni par piekto daļu šajā ražas sezonā varētu pieaugt arī ASV kokvilnas ražošanas apjoms. Bloomberg paredz, ka iespējamās pārprodukcijas apstākļos kokvilnas nākotnes piegāžu kontraktu cena šā gada ceturtajā ceturksnī varētu paslīdēt zem 70 ASV dolāru par mārciņu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu cenas kritums gandrīz par 16%. "Neliels kokvilnas cenu kritums ir, taču palielinājās ievedmuita ķīmiskajām izejvielām, tostarp lateksam. Līdz ar to ietaupīto novirzīsim ievedmuitas segšanai," situāciju komentē SIA "Tonus Elast" administratīvā direktore Ludmila Jančenko.

Krievija nepriecē

Lai gan analītiķi paredz, ka globālā ekonomika šogad pieaugs aptuveni par 3,5%, kas būtu straujākais pieauguma temps kopš 2011. gada, Ukrainā un Krievijā prognozes ir pieticīgas. Pagājušā gada trešajā ceturksnī Krievijas ekonomika spēja pieaugt vien par 1,2%. Decembra sākumā Krievijas ekonomikas ministrija 2013. gada IKP pieauguma prognozi samazināja līdz 1,4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) gan prognozē, ka Krievijas ekonomika aug straujāk – par 2%. Atsevišķi ekonomisti norāda, ka jaunais gads var izvērsties ļoti izaicinošs daudzām no izejvielu eksporta atkarīgām tautsaimniecībām, tostarp Krievijai, ja būs vērojams to cenu kritums. Kā galvenos šķēršļus Krievijas ekonomikas izaugsmei SVF min arī nepiemērotu infrastruktūru, uzņēmumiem, jo sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem noteiktos ierobežojumus finansējuma piekļuvei un kvalifikāciju neatbilstību darba tirgū.

Līdz 1% SVF samazinājis arī Ukrainas tautsaimniecības izaugsmes prognozi, un eksperti lēš, ka tā var būt vēl zemāka. Jau piekto ceturksni pēc kārtas Ukrainas tautsaimniecības apjoms samazinās. Politisku satricinājumu sekas attīstības valstīs ir ilgstoši neskaidrības periodi ekonomikā. Ukrainas ekonomiku uz leju rauj sarežģījumi metālu eksportā un politiski pazeminātais Krievijas pieprasījums, kā arī pārvērtētais grivnas kurss. Ukrainas tekošā konta deficīts pērn uzlēca līdz 8% no IKP. Starptautiskajā kredītu tirgū augstāku valsts bankrota iespēju piešķir vien Venecuēlai un Argentīnai, ziņo Bloomberg. Eksperti paredz Ukrainas grivnas devalvāciju. Pašas Ukrainas valdība gan nākusi klajā ar prognozēm, ka valsts ekonomika šogad pieaugs par 3%, ko nodrošinās piesaistītā palīdzība no Krievijas.

Eiro lētāks

Viens no faktoriem, kas ietekmē eksportētājus, ir valūtu kursu svārstības. Šīs nedēļas sākumā eiro cena atradās pie 1,364 ASV dolāru atzīmes. Ja gada laikā eiro cena slīdēs uz leju, tam vajadzētu nākt par labu reģiona eksportētājiem, tostarp tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri savu produkciju pārdod ārpus eirozonas. Savukārt ražotājiem, kuri produkciju pārdod par eiro, peļņa varētu sarukt. Eiro svārstības jau pērn ietekmēja vairākus uzņēmumus, piemēram, Tonus Elast spiests plānot augstākas produkcijas cenas. Pagaidām tiek gaidīts eiro cenas kritums. Piemēram, pirms nedēļas veiktā Reuters valūtu tirgus aptauja liecina, ka eiro cena pēc viena, trim, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies attiecīgi pie 1,3535 USD, 1,34 USD, 1,3 USD un 1,27 USD atzīmes. Uzmanība galvenokārt tiek vērsta uz to, ka Eiropas ekonomika atgūstas ļoti lēni un vēl ir vārga, bet citur, piemēram, ASV, atveseļošanās ir straujāka (ASV Federālo rezervju sistēma arī sākusi ierobežot savus dolāru drukāšanas pasākumus). Jāpiebilst, ka straujāks kopējās valūtas vērtības kritums faktiski tiek prognozēts jau gadu. Realitātē pērn eiro cena ASV dolāros pieauga par 4,2%.