Domes izsludinātā žurnālistu akreditēšanas akcija beigusies. Vairums paklausīgi izpildīja pašvaldības vēlmi, bet daži iespītējās, un to nedarīja.

Kā portālam atzina domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne, kuras vadībā tapa „Mediju akreditācijas noteikumi darbam Liepājas pilsētas pašvaldībā”, lielākā daļa Liepājā strādājošo mediju („Kursas Laiks”, „Dienas Bizness”, „Rietumu Radio”, BNS, krieviski rakstošie un raidošie u.c.) savus žurnālistus darbam pašvaldībā ir akreditējuši. Izņēmums ir vienīgi laikraksts „Kurzemes Vārds”.

Savu nostāju „akreditācijas lietā” laikraksta galvenais redaktors Andžils Remess publiski paudis vairākkārt, un jāpiekrīt vien ir viņa teiktajam, ka „akreditācijas prasības rada nevajadzīgu birokrātiju, liekus šķēršļus domes komunikācijā ar sabiedrību” un ka faktiski tā tikai tāda „māžošanās” vien ir.

Jo vairāk tāpēc, ka, izrādās, akreditēšanās tik tiešām ir absolūti formāla padarīšana, jo „neakreditētie” tāpat saņems visu iespējamo informāciju kā „akreditētie”, un no domes „mediju listes” tāpēc, ka nav akreditējies, neviens izslēgts netiks.

„Negribam nevienu apdalīt,” portālam atzina Ģirne.

Gluži pamatoti, rodas jautājums – tad kam tas viss?! „Lai sakārtotu attiecības starp pašvaldību un medijiem, atjaunotu mediju listi, kas vispār interesējas un raksta vai raida par pašvaldības aktualitātēm,” iepriekš par akreditācijas mērķi sacīja Ģirne.

Tomēr šķiet, ka patieso mērķi vislabāk zina tieši „Kurzemes Vārda” galvenais redaktors, kurš to arī neslēpj, un, proti, viņaprāt īstais mērķis bijis „konstatēt, kurš plašsaziņas līdzeklis reģistrēts un kurš ne”, lai pēc tam, jā, ko tad pēc tam? Piespiest kādu reģistrēties vai arī „nelegālo slēgt”, kā iesaka Remess? Nav vairs tie laiki, biedri!

Bet savs labums no visas šīs, Remesa vārdiem runājot „māžošanās”, tomēr ir – akreditētie ieguvuši tiesības uz domes autostāvvietu, priekšroku uz brīvajiem krēsliem domes sēžu zālē un kaklā karamu „šilti” ar medija, kuru pārstāv, nosaukumu.

Mani personīgi tas apmierina, vismaz nākamreiz, kad domes priekšsēdētājam būs piemirsies, kas esmu un ko pārstāvu, viņš varēs to izlasīt uz akreditācijas kartes.

Tomēr, lai abas puses – pašvaldības un mediji – būtu daudzmaz līdzvērtīgā situācijā, gribētu, lai arī domes vadība un pašvaldības ierēdņi ikdienā nēsātu piespraudes vai kaklā karamas kartes ar savu vārdu, uzvārdu un amata nosaukumu. Tas novērstu dažu labu pārpratumu un aiztaupītu laiku. Nav nemaz tik viegli tā uzreiz ielāgot daudzo jauno domes darbinieku amata nosaukumus, vārdus un uzvārdus.