Nedēļas nogalē noslēdzies Montas Kraftes organizētā vasaras tūrisma projekta "Karosta atver durvis" pēdējais, ceturtais pasākums. Pēc tā radušās dažas pārdomas uz secinājumi.

Četru nedēļu noslēgumā, sestdienās un svētdienās kopā ar atraktīvo militāro vēsturnieku Juri Raķi teorētiskajās nodarbībās mūs uzklausīja ap sešdesmit liepājnieku, kā arī viesi no Rīgas, Grobiņas un pat Vācijas un Lielbritānijas. Tēmas "Karostas rašanās un tās celtniecības sākums", "Karostas plānojums un arhitektūra" vai "Militāri stratēģiskā Karostas nozīme Eiropas vēsturē" bija sapulcinājušas vislielāko klausītāju skaitu.

Taču viskuplāk apmeklētas, aptuveni 200 dalībnieku, bija svētdienu ekskursijas uz ievērojamākām, bet ikdienā pat nepieejamām vietām – Ūdenstornis, Jūras hospitālis, Ziemeļu baterijas pazeme un Tosmares kuģu remonta rūpnīca. Neskatoties uz izziņoto iepriekšējo pieteikšanos vietai autobusā, ikreiz ekskursijas sākumā izraisījās domstarpības ar lūgumu par "papildvietu" vai "mēs varam samaksāt un kopā ar jums braukt kaut vai uz jumta"! Jā – bija reizes, kad "aiz borta" palika tie, kas, atsaucoties publicētajam, ieradās pēdējā brīdī. Piedodiet, mēs jūs atraidījām ne aiz ļauna nolūka!  

Esmu neskaitāmas reizes – gan tūrisma sezonas atklāšanas vai slēgšanas datumos, gan speciāli izziņotos pasākumos vadījis liepājnieku grupas pa Karostas objektiem. Un neskaitāmas reizes pārliecinājies, ka interese par šo Liepājas daļu gandrīz 20 km2 platībā neatslābst. Nu jau tiem, ar kuriem kopā deviņdesmito gadu sākumā bijām Virsnieku pilī, Baložu pastā, Telegrāfa, Pasta vai Dzelzceļa stacijās, vai staigājām pa Pulvera pagrabiem un Piroksilīna pilsētiņu, pievienojušies mazbērni un pat mazmazbērni!

Bet! Ikreiz, stāvot pie Manēžas vai kuitos maskējušos Ekipāžu kazarmām, nojaukto hospitāļa paviljonu drupām vai Piroksilīna pilsētiņas administrācijas skaistās ēkas paliekām kāds šķietami naivi pavaicā: Kāpēc te viss ir drupās un postā? Vai drupu demonstrēšana ir savdabīga antīkās pasaules artefaktu atrādīšana Liepājas gaumē? Vai pašvaldības amatsievas un vīri par šo postažu ir informēti? Kam ir izdevīgi, ka šis skaistais Liepājas rajons ir tik nožēlojamā paskatā?

Man, kam profesionālais pienākums ir atbildēt uz jebkuru jautājumu, šoreiz nav ko teikt. Jā, patiešām – jau divdesmit gadus es liepājnieciskā lepnumā stāstu par Karostu, tās rašanās iemesliem, brīnišķīgo arhitektūru un racionālo plānojumu, taču ...

būtībā lepojos ar drupām un graustiem un no jebkura loģiska apsvēruma tālu esošiem saimnieciskajiem absurdiem!

Ik uz soļa esošās drupas tikai jūsmīgā iztēlē var sazīmēt par krāšņām pērlēm, ar kurām būtu lepna dižoties jebkura Eiropas pilsēta!

Arī turpmāk, vedot liepājniekus vai viesus pa Karostas takām, turpināšu veikt gida pienākumus. Taču pēdējā, jau nokavētā atbilde uz jautājumu "kāpēc tā noticis?" varētu skanēt – acīmredzot un diemžēl mūsu pašvaldības amatpersonas Dieviņš nebija un nav apveltījis ar praktisku gudrību un stratēģisku nākotnes redzējumu Liepājas ziemeļu virzienā aiz Rožu laukuma.

Gunārs Silakaktiņš, Liepājas gids, sertifikāts Nr.17052011-1