Vieni jūtas pārsteigti par to, ka Liepājas partija saglabājusi savas septiņas vietas, citi – priecīgi sit plaukstas. Taču gan vieni, gan otri saprot – tā, kā bija, vairs nebūs.

Sacensībā, ko sauc par pašvaldību vēlēšanām, šoreiz iesaistījos arī es, bet nu tās ir beigušās. Varu atgriezties patīkamākā un ierastākā ikdienas darbā. Tomēr, pavelkot svītru zem aizvadītā priekšvēlēšanu posma, ikvienam sacensības dalībniekam gribas saprast, kāpēc rezultāts ir tāds, kāds tas ir.

Nacionālajai apvienībai, kuras sarakstā startēju, pietrūka vien nieka 0,13% vēlētāju balsu, lai Liepājas partijai būtu par vienu vietu mazāk, bet NA tiktu pie sava krēsla un deputāta domē.

Manuprāt, iemesli šādam rezultātam ir acīmredzami. Kā zināms, zem Nacionālās apvienības „izkārtnes” pirmo reizi startēja divas partijas – „Visu Latvijai!” un TB/LNNK. Mēdz teikt – kur divi latvieši, tur trīs partijas. Kur nu vēl, ja ir divi politiskie spēki, kuriem netrūkst ambīciju un kuros ir krietni vairāk par „diviem latviešiem”.

Savu negatīvo lomu nospēlēja „Visu Latvijai!” Liepājas nodaļas biedru politiskās pieredzes trūkums, kas reizēm jau robežojās ar muļķību, nu, piemēram, ne tikai ierindas biedru, bet pat līderu nepārdomātās publiskās izrunāšanās un klaji diskreditējošie izteicieni par sadarbības partneri TB/LNNK un tās līderi, deputātu Ivaru Kesenfeldu.

Taču, ja dažu vislatvijiešu izrunāšanos presē vēl varētu norakstīt uz jaunības neapdomības un pieredzes trūkuma rēķina, tad galīgi nepiedodami bija Nacionālās apvienības valdes locekļa Jāņa Tomeļa augstprātīgie un tēvzemiešus pazemojošie komentāri priekšvēlēšanu laikā vienīgajā Liepājas laikrakstā.

Lieki teikt, ka „Kurzemes Vārds”, ar prieku iesaistījās šajā „atmaskošanas” kampaņā, piemetot arī ne vienu vien pašu sarūpētu „pagali”. Ne liepājnieku, bet Liepājas partijas intereses aizstāvošā avīzes galvenā redaktora Andžila Remesa un Ivara Kesenfelda savstarpējā „nemīlestība” nav nekāds noslēpums, turklāt – lasītāju piesaistīšanai jebkurš paņēmiens labs, īpaši iespēja inspirēt kārtējo skandāliņu.

Ne bez grēka bija arī paši tēvzemieši, kuri naivi uzķērās uz provokācijām, neapzināti pat slavinot konkurentus. Tomēr jāatceras, ka iepriekšējās vēlēšanās startējot bez „Visu Latvijai”, TB/LNNK prata iegūt tik daudz balsu, lai pārvarētu piecu procentu robežu.

Taču – kas bijis, bijis, un jācer, ka notikušais būs laba mācība abām pusēm. Protams, ja abas pratīs būt gana paškritiskas...

Domājot par vēlēšanu rezultātu kopumā, ir skaidrs, ka šoreiz situācija nav labvēlīga Liepājas partijai, lai gan tā ieguvusi tikpat daudz vietu kā līdz šim.

Lai kādas vienošanās tiks slēgtas, tāda komforta, kā līdzšinējos četrus gadus, Uldim Seskam vairs nebūs. Vai nu būs spēcīga un vienota opozīcija, kas jebkurā brīdī varēs sasaukt ārkārtas sēdi, vai koalīcija... bez Liepājas partijas. Jo trešais variants – RP un LP bez Seska kā līdera – nešķiet iespējams.

Skaidrs arī, ka vēlētāju uzticība Liepājas partijai (arī Saskaņas centram) nav tāda, kā agrāk – zaudēts vairāk nekā tūkstotis balsu, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām.

Un, kā atzina, vairāki liepājnieki, ar kuriem pārrunāju vēlēšanu rezultātus, – ja šajās vēlēšanās būtu bijusi iespējama interneta balsošana, līdz šim valdošās Liepājas partijas vēlēšanu rezultāts, iespējams, būtu vēl daudz nelabvēlīgāks, jo tad balsošanā iesaistītos tie joprojām Liepājā dzīvesvietu deklarējušie liepājnieki (un tādu ir vai katrā ģimenē), kuri tieši Liepājas partijas valdīšanas laikā bijuši spiesti aizbraukt – uz Rīgu, uz ārzemēm, jebkur citur, kur ir darbs.