Atjauninātajam domes sastāvam darba netrūks, tas jau bija skaidrs uzreiz – Augeja staļļi sen nav mēzti. Taču, vai visām jomām pietiks laika, spēka, prasmes?

Viena no šādām aizlaistām nozarēm pilsētā, manuprāt, ir koku kopšana, taču atbildīgais par to visaugstākajā līmenī, šķiet, paliks tas pats, nereti par Puķu Ansi dēvētais (viņam ļoti patīk fotografēties kopā ar bērneļiem dažādās puķu stādīšanās akcijās) domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Ar apstādījumu kopšanu un uzraudzīšanu Liepājā patiešām sokas labi, acīmredzot šajā jomā patiesi strādā profesionāļi. Pērnajā janvārī pašvaldība pat tika līdz apstādījumu attīstības koncepcijas apstiprināšanai, un, šķiet, tā arī pamazām īstenojas dzīvē. Tiesa, liepājniekus nedaudz šokēja koncepcijā paredzētās Jūrmalas parka  akmens dobes izmaksas, kad tā nesen tika pabeigta, – summa sasniedza gandrīz 100 000 eiro.

Pavisam citāda aina paveras, iedziļinoties pilsētas koku saimniecībā. Tur, kā mēdz teikt, jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Bet koki pilsētā nav malka. Gan portāls irliepaja.lv un tā modrie lasītāji, kas allaž pievērš uzmanību pilsētas zaļajai rotai, gan arī visjaudīgākais pilsētas medijs "Kurzemes Vārds", kas nupat veicis vienas – Brīvības – ielas koku izpēti, konstatējuši, ka šajā ziņā Liepājā labi nav.

Vairākkārt rakstīts par nepieciešamību vienreiz tikt skaidrībā, cik vispār un kādā stāvoklī ir koki pilsētā, lai tad varētu plānot koku stādījumu atjaunošanu. Inventarizācijas nav bijis, un vispār šajā jomā pašvaldības izpilddirekcija ar politiķu svētību ir radījusi īstu mudžekli – laikam, lai šajā haosā vieglāk būtu izbīdīt visus koku bendēšanas projektus, sākot ar apgaismojuma rekonstrukciju, beidzot ar būvniecību. Prasti un rupji mainot apgaismojuma stabus un velkot kabeļus, pašvaldības iepirkumos uzvarējušie sabojāja un gluži vienkārši "iztīrīja" no ielām simtiem koku, kas bija izturējuši pilsētas apstākļos gadu desmitus. Pastāvīgā un nemākulīgā koku apzāģēšana, kas turpinās joprojām, protams, paveic to pašu, tikai koki iet bojā lēnāk. Tagad atklājies (profesionāļi to redzēja jau toreiz), ka arī superprojekts – Brīvības ielas rekonstrukcija – vismaz koku sugu izvēles un stādīšanas prasmju ziņā ir bijusi nesaimnieciska liepājnieku un Eiropas fondu naudas izšķērdēšana!

Ej, kur gribi, uz katra soļa redzams, ka ar koku audzēšanu, saudzēšanu un kopšanu ir gaužām bēdīgi – nokaltuši zari, šķībi, greizi, apauguši visā stumbru garumā, nepareizi apzāģēti, paklusām bendēti un nekaunīgi lauzti, desmitiem un simtiem nozāģēti gan ar, gan bez saskaņošanas ar Apstādījumu uzraudzības komisiju (kurā nav neviena profesionāla kokkopja!!!), šo lielā mērā dekoratīvo institūciju, kuras vienīgās pilnvaras ir kādam individuāli kaut ko atļaut vai neatļaut. Tai nav nekādas teikšanas tad, kad paredzēts izcirst desmitiem un simtiem koku kāda būvniecības projekta realizēšanai. Arī domes Vides un veselības daļas darbinieki ir kā tādas klusas, bailīgas peles, kas ilgu laiku neuzdrošinājās pat piezvanīt citai pašvaldības institūcijai – policijai, kad runa bija par kokiem.

Ir teritorijas, piemēram, pašvaldībai piederošais zemesgabals Pērkones ielā 32 (tur nupat sācis darboties atpūtas parks “Pērkone”), kur vēl vasaras sākumā desmitiem koku mirka ūdenī un daudzi citi jau aizgājuši bojā, jo blakus esošā, Piejūras slimnīcas teritorija, ir uzbērta. Allaž slapjš ir arī starp veloceliņu un Piejūras slimnīcas žogu (no Pērkones ielas līdz Jūrmalas ielai), bet pēc veloceliņa uzbūvēšanas no gruntsūdeņiem cieš pat Siguldas ielas privātmāju īpašnieki! Savulaik arhitektam Andrim Kokinam bija ideja izveidot dīķu sistēmu, kas lieko mitrumu savāktu. No šī plāna pašvaldība realizējusi tikai mazu daļu – izveidots dīķis iepretī Glābšanas stacijai. Cik ilgi vēl atlikušie koki izturēs pastāvīgu mirkšanu ūdenī? Nīkuļo arī daudzi koki, iespējams, skaistākajā Liepājas ielā – Dzintaru ielā.

Lielākās daļas pilsētas zaļās rotas uzturēšana kārtībā notiek ar Komunālās pārvaldes starpniecību, kurai ir attiecīgs budžets un pilnvaras. Varbūt naudas par maz? Nē! Līdzekļu netrūkst, "Kurzemes Vārdam" izteicies pārvaldes vadītājs Jānis Neimanis. Kur tad ir problēma? “Kopjam, kā varam”, arī tā saka pārvaldes priekšnieks. Atliek piebilst – kā varam un protam...

Kokkopis Raitis Ozols, kurš strādā vairākās pilsētās, situāciju Liepājā vērtē šādi:

"Viena no lielākajām problēmām – nav cilvēka, kas par visu saimniecību ir atbildīgs. Katru reizi, kad strādājam Ventspilī, kontaktējos ar pilsētas dārznieci, kas zina visu par katru koku. Kolektīvā atbildība nav atbildība.

Liepājā nav pilsētas dārznieka. Varbūt skaitās, bet ne reizi neesmu viņu ne redzējis, ne dzirdējis. Ventspilī ainavu arhitekts rada vīziju, par to, kādai būtu jābūt pilsētai, un sanāk ļoti labi. Var jau teikt ka lielāks budžets, bet ja naudu nepārtērē, daudzko var izdarīt.

Liepājā viss jaunais tiek radīts caur mistiskiem projektiem, kas nerada kopējo ainu. Nevienam nav skaidrs, ko mēs gribam, kādai kopumā ir jābūt pilsētas sejai."