Artis Lagzdiņš un Naums Vorobeičiks pēc vairāku mēnešu stīvēšanās ap prēmiju dalīšanu sportistiem un treneriem beidzot rod kompromisu, taču īsti apmierināta nav neviena puse.

Faktiski, kā teiktu publicists Kirils Kobrins, kompromiss tika rasts par labu "nacionālā lepnuma jautājumam". Proti, svarīgas ir medaļas, un nav svarīgi kurš tās Liepājai atnesis. Deputāts Naums Vorobeičiks daļēji tika apmierināts (kaut gan aizvainojums vēl palicis, un kuluāros deputāts prognozēja, ka "viņa sportisti" uz balvu pasniegšanu var arī neierasties), sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš – ne.

Jau divus mēnešu pēc kārtas klausoties diskusijas pastāvīgajās komitejās un, kā noprotams, arī komisijās, nekādi nevarēju saprast, kāpēc tik grūti vienoties par labāko sportistu un treneru apbalvošanas kārtību. Šāda vajadzība – apbalvot vairākus sportistus un trenerus – radās pēc Latvijas olimpiādes, kurā Liepāja kopumā ierindojās otrajā vietā. Šo augsto rezultātu sasniegt palīdzēja gan sportisti, kuri ik dienas tepat vien trenējas, gan čempioni, kas sen jau dzīvo un sporto citās pilsētās un pat valstīs, bet ieradās Liepājā, lai aizstāvētu pilsētas godu prestižajās sacensībās.

Ja pareizi saprotu, tad lielāko medaļu birumu Liepājai atnesa tieši "leģionāri", un pašvaldības piešķirtā naudiņa, kas jāizmaksā prēmijās medaļniekiem, var nepalikt pašu mājās. Vēl sarežģītāks ir treneru jautājums – slavenības, kas sporta gaitas sākušas Liepājā, savulaik trenējuši vietējie, bet nu jau labi sen – citu pilsētu vai valstu treneri. Taču prēmiju pelnījuši jūtas arī tie treneri, kas, tā teikt, likuši pamatus čempionu karjerai, kā Naums Vorobeičiks.

Šie strīdi vairāku mēnešu garumā tā saniknoja Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāju Silvu Goldi, ka Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš tika padzīts no komitejas sēdes ar uzdevumu pusstundas laikā līdz Finanšu komitejas sēdei sakārtot apbalvošanas nolikumu, lai visi ir apmierināti.

Šķiet par treneru apbalvošanu tika izlemts tā, kā vēlējās Vorobeičiks, – proti, sportists pats noteiks, kurš vai kuri viņa treneri pelnījuši balvu, kas tad nu pienāksies vienam vai būs jāsadala starp vairākiem.

Izskatās arī, ka domes sēdē šonedēļ nolikums beidzot tiks apstiprinātds un olimpiādes uzvarētāji varēs saņemt godam nopelnītās prēmijas.

Vēl tikai daži citāti no Kirila Kobrina teiktā (Rīgas Laiks, augusts, 2012):
"Olimpiskās spēles vairs nav "amatieru sporta svētki", tomēr tām nav nekā kopīga arī ar īstu profesionālo sportu. [..] Ir iespējams būt par kāda sporta kluba līdzjutēju [..], bet par ko fanot olimpiskajam līdzjutējam? Par karogu. [..] Reizi četros gados lieki simt grami vai desmit centimetri kļūst par nacionālā lepnuma jautājumu. [..] Šeit svarīga ir nevis spēle, ne sportista veiklība vai spēks – šeit svarīga ir tikai uzvara un pretinieka pazemošana."