Aizvadīto pāris mēnešu laikā noritēja divi Kultūras pārvaldes rīkoti vērienīgi sarīkojumi – "Kultūras balvas" ceremonija un Goda un Gada liepājnieku sveikšana Liepājas dzimšanas dienā.

Par abiem daudz diskutēts (galvenokārt diemžēl anonīmi), izteikti dažādi viedokļi – gan par balvu un pagodinājumu saņēmējiem, gan tiem, kuri šos cilvēkus izraudzījās. Jāteic, arī man nav skaidrs ne tik daudz, "kāpēc tam?", cik – "kāpēc ne tam?". Bet tas tikai lieku reizi apliecina: lai cik objektīva censtos būt jebkura žūrija un komisija, vienmēr pastāv iespēja, ka tās iekšienē subjektīvais faktors un arī vienkāršs zināšanu trūkums nospēlēs izšķirošu lomu.

Taču ne par to stāsts. Un arī ne par šo sarīkojumu formātu – cik ārēji spožs un žilbinošs bija viens (Kultūras balvas pasniegšana), tik nepretenciozs otrs (Goda, Gada liepājnieku sveikšana), lai arī vienlaikus tas bija pilsētas dzimšanas dienas galvenais notikums. Ne jau izvēlētais formāts – galu galā ir jābūt dažādībai – nosaka viena vai otra sarīkojuma vērtību, bet gan to saturs. No tāda viedokļa raugoties

dodu priekšroku Gada un Goda liepājnieku sveikšanas sarīkojumam (saprotu, ka citam tuvāka ir Kultūras balvas pasniegšanas balle), jo tajā galvenais nav šovs, bet liepājnieks,

un šis sarīkojums ļauj pazīstamus cilvēkus ieraudzīt arī mazliet citādā gaismā. Nelielie video sižeti par un ar katru no viņiem un atbildes runas, balvu saņemot, kas bija vairāk vai mazāk gludas, tomēr, ja nāca no sirds, kā Gada liepājniekam dakterim Jānim Vozņesenskim, gan aizkustināja, gan iedvesmoja, gan lika aizdomāties. Piemēram par to, kāpēc vairākkārt šajā vakarā izskanēja vārdi "drosme" un "attīstība"?

Atmiņā iespiedies arī trenera un populārāka Gada liepājnieka Roberta Klēpja sacītais – par drosmi, un par to, ka esam maza tauta, bet mums ir daudz lielu cilvēku, tādā nozīmē, ka liela ir viņu sirds. Ilgstošie aplausi apliecināja, ka "Lielā dzintara" zālē sēdošos uzrunājis arī gludais un raitais Margitas Drulles sakāmais par godājamo un cienījamo darbu, ko dara audžuģimenes, kuru skaits Liepājā nemaz tā nepieaug, lai gan vajadzība būtu. Uzrunāja arī pilsētas mēra Jāņa Vilnīša tik liepājnieciskais platais "e" un jaunā autosportista Mārtiņa Seska labā valoda un stāja, tāpat kā iepriecināja vakara vadītāja, mūsu pašu aktrise Agnese Jēkabsone, cienījama partnere pat tādam šovbiznesa lauvam, kāds ir Intars Busulis. Balva Liepājas Universitātes rektorei valodniecei Dacei Markus lika pievērst uzmanību arī no skatuves skanošajai runai, kurā būtu gribējies dzirdēt mazāk tādu jēdzienu kā "lietas", "aktivitātes", "komanda", "infrastruktūra" utt. – vietā un nevietā.

Uz nopietnām pārdomām vedināja koncertzāles mākslinieciskās vadītājas Baibas Bartkevičas sacītais, ka "attīstība iespējama tikai, izejot no savas komforta zonas". Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc Kultūras pārvaldi atstāj Gada liepājnieks, lielkoncerta "Liepāja izAICINA" veidotājs Ainars Ronis. Un var tikai minēt, par ko liecina Gada liepājnieka, bijušā Liepājas leļļu teātra vadītāja Riharda Beltes no skatuves paustais, ka pilsētas leļļu teātris savā attīstībā ir apstājies un pienācis laiks "noraut rokas bremzi".

Skaidrs, ka Liepājai un liepājniekiem, pat pašiem labākajiem, vēl ir, kur augt un tiekties, un skaidrs, ka

augšanu nemaz nesekmē objektīvas kritikas trūkums, kāds tomēr mūsu mazajā pilsētā vērojams, jo kurš tad būs tik drosmīgs, lai pateiktu, ka karalis ir pliks!

Tāpēc jāpaļaujas vismaz uz to, ka esam pietiekami paškritiski, un paši sev varam pateikt to, ko nepasacīs citi.

Pieliekot punktu šīm pārdomām pēc diviem lielākajiem gada kultūras sarīkojumiem, vēl tikai gribu piebilst, ka Liepājas dzimšanas diena un līdz ar to Gada un Goda liepājnieku sveikšana ir VISU liepājnieku svētki un VISIEM būtu jādod iespēja tos vērot vismaz uz ekrāna. Pašvaldības mārketinga cilvēki sola, ka nākamgad Kultūras balvas ceremonijas šovu tiešraidīs TV, un to redzēs visi, kas vien vēlēsies. Tieši tāpat katram, kurš to vēlas, būtu jādod iespēja vērot pilsētas dzimšanas dienas centrālo notikumu – Gada un Goda liepājnieku sumināšanu, jo pat "Lielajā dzintarā" ir tik vietu, cik ir, un ielūgumi uz sarīkojumu ātri vien bija beigušies krietni pirms tā. Un esmu pārliecināta, ka ne jau dzimšanas dienas kūkas dēļ.