Pretēji vēlēšanu gadā sakāpinātajai un uzmācīgajai Liepājas domes propagandai, kas vēsta par attīstību un izaugsmi, noplukušais centrs ar tukšajiem skatlogiem liecina ko citu.
Paņemot rokās par nodokļu maksātāju līdzekļiem izdoto pilsētas domes valdošās koalīcijas pašreklāmas izdevumu „Katram Liepājniekam” vai atverot tiem pašiem mērķiem radīto lapu sociālajā tīklā draugiem.lv, rodas iespaids, ka mums ir laime dzīvot turīgākajā, ekonomiski attīstītākajā un sociāli drošākajā Latvijas pilsētā. Un, paldies par to, protams, jāsaka varas partijas pārstāvjiem un personiski Uldim Seskam.
Ir jābūt lielai bezkaunībai, lai runātu par „Liepājas veiksmes stāstu” vai „augošu un attīstītu pilsētu” laikā, kad pilsēta pat sestdienās ir kā izmirusi, kad katrā daudzdzīvokļu mājā ir pamesti dzīvokļi, kuru īpašnieki vergo Lielbritānijā vai Īrijā, un pilsētas iedzīvotāju skaits nepārtraukti samazinās.
Var jau operēt ar cipariem, var cilvēkiem demonstrēt fotogrāfijas ar nedaudzām jaunuzceltām mājām, laternu stabiem vai soliņiem, un teikt, ka pirms desmit gadiem to nebija. Bet skaistajai medaļai ir arī otra puse, ko nevar neredzēt, veroties neskaitāmajos tukšajos skatlogos pilsētas centrālajās ielās, kur pirms pāris gadiem darbojās veikali un kafejnīcas. Daudzus, pagaidām vēl apdzīvoto centra namu pirmos stāvus, pārsvarā aizņem lombardi, azartspēļu iestādes vai lietoto apģērbu veikali.
Par ko gan liecina tukšie skatlogi, ja ne par ļoti bēdīgu ekonomisko stāvokli? Nav naudas, nav pircēju, nav uzņēmējdarbības. Bet lombardi… Uz tiem parasti dodas tad, kad izmisums un bezcerība sasniegusi pēdējo pakāpi, un pietrūkst pat maizes kumosa.
Vides un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotā pārskata par pilsētu teritoriju attīstības līmeni 2009–2011.gadam, liecina, ka Liepāja ierindojas to pilsētu (pārējās atrodas Latgalē) skaitā, kuru attīstības līmenis turpina pazemināties (kaut vai pēdējais “veiksmes stāsts” – slēgtā Rokkfajenīca!), kamēr tādās pilsētās kā Valmiera, Ventspils, Jūrmala, tas pamazām pieaug. To, protams, domes propagandisti izvēlas noklusēt, liekulīgi pašslavinoties un izskaistinot patieso ainu.
Protams, nevar Liepājas bēdīgajā ekonomiskajā stāvoklī vainot tikai pašreizējo domes vadību. Taču norakstīt tukšos skatlogus uz krīzes rēķina arī nav nekāda pamata – vai tad Liepāja neatrodas tajā paša valstī, kurā Valmiera, Ventspils, Jūrmala, kas krīzi pārvarējušas un patiešām attīstās?