Katrai pilsētai ir sava vēsture, ar kuru lielākoties tās labprāt lepojas un stāsta par to citiem. Tādi vēstures pieturas punkti ir arī memoriālās plāksnes, piemiņas zīmes un monumenti. Tās ir vajadzīgas gan mums pašiem, lai laiku pa laikam sev atgādinātu par vēstures notikumiem un personībām, bez kurām šī pilsēta būtu pavisam citādāka, gan lai stāstītu mūsu pilsētas viesiem par cilvēkiem un notikumiem, ar kuriem lepojamies.

Liepājā nez kāpēc ar šiem vēstures pieturzīmju atribūtiem allaž ir bijušas problēmas – grūti nācies iemūžināt gan izcilu valstsvīru, gan talantīgu mākslinieku vārdus.


Cik gadu desmitu un dažu entuziastu pūļu vajadzēja, lai beidzot uz Liepāju atceļotu mūsu valsts slavenākā tēlnieka Kārļa Zāles piemineklis,


kurš tagad raugās pāri paša kādreiz mūrētajam muzeja žogam! Cits piemērs – slavenais čehu scenogrāfs, arhitekts, gleznotājs, skatuves inženieris Johans Brēms (1907–1995). Brēms ir dzimis liepājnieks, dzīvojis mājā Peldu ielā 44, 4. dzīvoklī. Kā zina stāstīt šīs mājas iedzīvotājs vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš,


piemiņas zīmi šim izcilajam čehu izcelsmes liepājniekam pie mājas piestiprināt vēlētos gan šī ēkas iedzīvotāji, gan Latvijas vēstniece Čehijā, gan Čehijas pilsētas Čehu Budejovices, kurā Brēms dzīvojis, un Dienvidčehijas teātris, kurā viņš darbojies.


Jau vairāk nekā divus gadus šo ideju it kā atbalsta arī Liepājas pašvaldība, taču piemiņas zīmes aizvien vēl nav un skaidrības arī neesot – vai, kur un kādu zīmi tad čehi un Peldu ielas 44. mājas iemītnieki drīkst izvietot.

Tiesības atstāt vēstures pieturzīmes nākamajām paaudzēm vajadzētu būt gan fiziskām, gan juridiskām personām, taču, kamēr pašvaldības politiķi netiks skaidrība par kārtību, kādā tas darāms, juceklis turpināsies. Varbūt ir pienācis laiks domniekiem izdiskutēt šo jautājumu un izlemt, kā tad būs būt!