Gundega Kreice. Publicitātes foto.


Daudz šķēpu tiek lauzti diskusijās par to, ir vai nav Latvijā nepieciešams Partnerattiecību (Kopdzīves) likums. Portāls irliepaja.lv piedāvā zvērinātas advokātes Gundegas Kreices viedokli par šo tematu.


Manā skatījumā cilvēki šo likumu interpretē pārāk šauri. Ak tā, tas ir likums, kas radīts tikai viendzimuma pāriem, mums to nevajag, mēs visi esam tradicionāļi, un vispār – mums ir ģimenes vērtības. Lai gan aiz šīm "ģimenes vērtībām" reizēm slēpjas pat nelāgas lietas. Bieži tiek uzsvērts: katrs savā guļamistabā lai dara, ko grib, bet lai liek citus mierā. Manuprāt, tāda pieeja Partnerattiecību likumam (saukts arī par Kopdzīves likumu) ir primitīva, jo likuma mērķis jau nav regulēt jebkādas seksuālas attiecības. Arī jēdzienu "ģimene" nevar taču uzskatīt par institūciju seksuālu attiecību ietērpšanai kaut kādā it kā likumīgā formā. Es jēdzienu "ģimene" pilnīgi noteikti saprotu daudz plašāk – tie ir ne tikai kopā dzīvojošie, bet arī citur dzīvojošie vecāki, pieaugušie bērni, bērnu bērni, brāļi, māsas.


Runājot par Partnerattiecību likumu, man kā juristei ir nācies sastapties ar daudziem gadījumiem, kur nav iesaistīts neviens homoseksuālis, neviens viendzimuma pāris. Un šāda likuma neesamība ir būtiski ierobežojusi personas tiesības. Kaut gan es viendzimuma partnerus saprotu – arī laulība ir tikai juridisks akts, kas mūsu valstī viendzimuma pāriem nav pieejams, un šāds Partnerattiecību likums arī būtu juridisks akts, kas attiekos arī uz viņiem. Taču ne tikai. Manā juristes praksē ir bijuši divi gadījumi, kur bija iesaistīts vīrietis un sieviete. Kā piemēru minēšu šādu situāciju – vīrietis un sieviete dzīvo kopā, viņiem ir kopēja saimniecība, abi strādā, abiem ir ienākumi,


vīrietis ir jūrnieks, kurš tāljūras reisu laikā regulāri ieskaita savas partneres kontā noteiktas summas.

Loģiski, ka Valsts ieņēmumu dienests, pārbaudot konstatē, ka sieviete no kaut kāda sveša cilvēka gada laikā saņēmusi ievērojamus līdzekļus – vairākus desmitus tūkstošu. Kāpēc nav samaksāts ienākumu nodoklis? Ja pārskaitītā summa būtu 40 000 eiro, tad ienākumu nodoklis būtu tieši 10 000 eiro – maksājiet ragā! Un cilvēks ir šausmās. Ja pārim būtu kopīgi bērni, varbūt vēl kaut kā varētu pierādīt, ka vīrietis ir maksājis uzturlīdzekļus, bet, ja bērnu nav, nākas samaksāt nodokli. Laulātie, tāpat kā bērni vecākiem vai vecāki bērniem drīkst viens otram pārskaitīt jebkādas summas, un nodoklis nav jāmaksā, bet šajā gadījumā ir divi pieauguši cilvēki, kuri nav šo juridisko aktu noslēguši.


Iemesli, kāpēc cilvēki nestājas laulībā, var būt ļoti dažādi, te atkal noteikti nav vietā apelēt pie mīlestības un ģimenes vērtībām, ko izmanto, tradicionālo vērtību aizstāvji, kuri norāda – kas tad viņiem liedz salaulāties! Neviens neliedz, bet var būt dažādi iemesli, kāpēc tas nav noticis. Manis pieminētajā gadījumā pāris vēlāk apprecējās, bet šādās attiecībās var būt pavisam jauni cilvēki, kuri ar kopdzīvi paralēli savām simpātijām atrisina arī, iespējams, kādas finanšu lietas, piemēram, uz laiku kamēr iegūst izglītību. Iespējams, viņi vēlāk arī salaulāsies, bet, kamēr šāds lēmums nav pieņemts, viņi reģistrētu savu kopdzīvi.


Nav vairs tie laiki, kad dzīvošana kopā sākās tikai pēc laulības noslēgšanas, varbūt jaunie cilvēki grib saprast, vai varēs sadzīvot, varbūt viņi aizbraukuši mācīties uz citu pilsētu, valsti, un sāk dzīvot kopā ekonomisku apsvērumu vadīti.


Arī diviem veciem cilvēkiem varētu būt līdzīga situācija. Piemēram, divas vientuļas kaimiņienes pensijas gados, kad ienākumi samazinās, izlemj apvienot spēkus un dzīvot vienā dzīvoklī – vietas pietiek, katrai ir sava istabiņa, bet otru dzīvokli izīrēt. Vientuļiem cilvēkiem, tas palīdzētu sakārtot arī mūžseno jautājumu, kas notiks, ja es saslimšu un vairs pats nevarēšu pieņemt lēmumu par savu ārstēšanu.


Tas viss ir svarīgas arī viendzimuma pāriem, un ne vienmēr visas šīs situācijas var atrisināt ar pilnvarām un dalītām īpašuma tiesībām.


Mana vīzija ir tāda, ka Partnerattiecību likums varbūt palīdzētu visādos gadījumos, arī tādos, kad partnerībā nav runa par mīlestību vai seksuālām attiecībām. Tāpēc varu teikt tikai vienu – mēs neviens savu dzīvi vēl neesam nodzīvojuši un nezinām, kas mūs sagaida. Var būt dažādas situācijas un skaļie bļāvēji, protestējot pret Partnerattiecību likumu, tikai aizspriedumu dēļ pret viendzimuma attiecībām, varbūt iešauj paši sev kājā!