Liepājas metalurga jaunā īpašnieka pieaicinātais mācītājs ir iesvētījis bijušo Zaharjina kabinetu. Svinīgās procedūras ir noslēgušās.

 

Izskatās, ka "Liepājas metalurga" sāga iekrāsojusies cerīgākos toņos. Bet, vai tas tā ir, rādīs vienīgi laiks.

14.janvāra intervijā Kurzemes televīzijā domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsvēra, ka nopirktās ražotnes liktenis turpmāk būs atkarīgs no jauno īpašnieku izveicības un biznesa veiksmes.

Tam var piekrist pilnībā, bet, manuprāt, liepājniekiem ir arī jāmācās no nesenās pagātnes un jāizdara attiecīgi secinājumi.

To, kāpēc salīdzinoši pēkšņi “nogrima” Metalurgs, liepājnieki diez vai uzzinās. Bet, vai Metalurga nogrimšanas uzšūmētās netīrās putas ir trāpījušas pelnītiem portretiem? Vai Latvijas valstsvīri tiešām rīkojās noziedzīgi, garantējot Metalurgam kredītu, vai arī tika rafinēti maldināti? Vai Uldim Seskam sabiedrības kritiskākās daļas piešķirtā iesauka “tulks” nav piešķirta netaisnīgi? Paskatoties no citas puses, domes priekšsēdētāja šķietami muļķīgā rīcība valdības namā varbūt izskaidrojama ar lielo atbildības sajūtu un tīri cilvēcisku uztraukumu? Un, vai rūpnīcas strādnieku nepamatotā anestēziskā mierināšana no arodbiedrības šefa Jāņa Gravas kabineta bija  viņa paša lētticība vai apzināta maldināšana?

Taču tagad liepājniekiem, manuprāt,  būtiskāk par atbildēm uz šiem jautājumiem ir, vai Metalurga dūmeņu izmeši atšķirsies no iepriekšējiem? Vai rūpnīcas laboratoriju vadīs nacionāli patriotiskie “ozoliņi”, vai vides ierēdņi draudzēsies ar likumu?

Tas ir atkarīgs no mums visiem, kam Liepāja ir mājas, atkarīgs no tā, vai mēs sekosim notikumu attīstībai arī turpmāk.