Liepājnieks, "Saskaņas centra" Saeimas deputāts Valērijs Agešins prognozē, ka drīz varētu tikt savākti 10 000 parakstu, lai referendumā atlaistu 11.Saeimu.

Jo Saeimas darbībā esot vīlušies gan cittautieši, gan liela daļa latviešu, viņš atzina intervijā aģentūrai LETA.

Ko jūs domājat par 18.februāra referendumu par Satversmes grozījumiem, ar kuriem krievu valodai iecerēts noteikt otras valsts valodas statusu Latvijā?

Es domāju, ka valstiski domājošiem politiķiem un vienkārši loģiski domājošiem cilvēkiem ir jāskatās uz priekšu, jāapspriež nevis tas, kas notiks 18.februārī vai nākamajā dienā, 19.februārī, kādi skaļi paziņojumi būs vēl no dažādu politisko partiju puses, bet jāskatās kompleksi, kas notiks tuvākā pusgada un gada laikā.

Man nepatīk tas, kas notiek mūsu sabiedrībā. Un, ja viss turpināsies tādā garā kā pašlaik, turpināsies nacionālā jautājuma cilāšana un eskalācija, tas var slikti beigties. Lielākā daļa pie mazākumtautībām piederošo cilvēku nav apmierināta ar stāvokli etnopolitikas jomā, savukārt politiskā elite šajā jomā sevi ir diskvalificējusi, jo distancējas ne tikai no problēmas risināšanas, bet arī no tās apspriešanas pēc būtības. Cilvēku bažas un idejas šajā jomā mūsu valstī netiek ņemtas vērā. Nenotiek nopietns dialogs par šiem jutīgajiem jautājumiem. Tas izraisa spriedzi un iedragā sabiedrības saliedēšanu, provocē uzskatu radikalizāciju.

Sarunu laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un ar nevalstiskajām organizācijām esmu iesniedzis konkrētus priekšlikumus par dzīvi pēc referenduma. Prezidenta padomnieki visu rūpīgi piefiksēja, bet es nezinu, ko viņi darīs ar šiem priekšlikumiem. Ja tie tiks kaut kādā veidā izmantoti, es būšu tikai priecīgs. Pirmkārt nepieciešams sasaukt tautu forumu jeb sapulci ar mērķi kliedēt stereotipus, aizspriedumus un baumas par latviešiem un nelatviešiem. Par tā rīkotājām varētu kļūt, savstarpēji vienojoties, nevalstiskās organizācijas un sabiedriski aktīvi cilvēki, kas nav saistīti ar politiku un negrasās izpatikt vēlētājiem. Nevalstiskās organizācijas šādu forumu varētu reāli vai virtuāli organizēt, lai dažādu slāņu cilvēki izrunātos savā starpā.

Forums varētu izstrādāt rīcības plānu, kā mēs Latvijā turpmāk dzīvosim. Gribu akcentēt - kā kopā dzīvosim, nevis blakus. Šī foruma laikā nevis politiķi, bet tautas pārstāvji, nevalstiskais sektors varētu izrunāties savā starpā par samilzušajām problēmām. Pie tam, ja vajag, - katrs savā dzimtajā valodā. Tēlaini sakot, lai tante no Bauskas, kura nerunā krieviski, un strādnieks no Daugavpils, kurš nerunā latviski, varētu apsēsties pie apaļā galda un izrunāties. Forums varētu kļūt par dialoga sākumu ar mērķi pārvarēt ksenofobiju un pašsegregāciju mūsu sabiedrībā. Latviešiem un nelatviešiem jāsēžas pie sarunu galda, citas izejas nav.

Es uzskatu, ka viens no sabiedrības saliedēšanas līdzekļiem ir pievērst uzmanību mazākumtautību vajadzībām. Es pieļauju, ka latviešu vairums ikdienas dzīvē nesastopas un pat nezina par tām problēmām, kuras eksistē un aizvaino mazākumtautību cilvēkus. Es saskatu piecus konkrētus iemeslus, kuru dēļ liela daļa pilsoņu referendumā balsos par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Pirmais ir atsevišķu politiķu provokatīvie mēģinājumi iznīcināt mazākumtautību skolas ar parakstu vākšanu referendumam par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Ar šādu iniciatīvu pērn nāca klajā nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Ja gandrīz visi atzīst, ka izglītība septiņās vai astoņās mazākumtautību valodās ir Latvijas lepnums, tad kāda velna pēc VL-TB/LNNK ierosināja sākt vākt parakstus par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.  Nacionālajām minoritātēm Latvijā jābūt pārliecībai, ka viņu bērni dzimtajā valodā varēs iegūt vismaz vidējo izglītību, ka mazākumtautību skolas netiks iznīcinātas. Šī sarkanā līnija tika bez iemesla pārkāpta. Tas ir ļoti aizvainojoši. Daudziem cilvēkiem tas ir galvenais iemesls un iegansts, lai dotos uz referendumu un balsotu par krievu valodas statusa maiņu Latvijā.

Otrais iemesls ir nepilsoņu problēma. Es personīgi pazīstu vairākus nepilsoņus, kuri pirms 20 gadiem referendumā nobalsoja par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Izrādījās, ka tas bija pēdējais gadījums, kad viņi piedalījās kādā pilsoniskā aktivitātē, jo kā nepilsoņi tika rupji atstumti no politiskā procesa. Iespējams, dažus pilsoņus, kam ir radi un paziņas nepilsoņi, aizvaino šis apstāklis, un viņi dosies uz referendumu, lai balsotu par. Tas ir principa jautājums, kāpēc Jānim nav jānaturalizējas, bet Ivanam ir jāiet un jākārto naturalizācijas eksāmeni. Abi dzimuši, piemēram, 1960.gadā, bērnībā spēlējušies vienā pagalmā. To ir grūti izskaidrot ar juridiskām formulām.

Trešais iemesls ir Valsts valodas inspekcijas darbība, kura veic tikai represīvas funkcijas. Pašlaik saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu cilvēkus, kuri labi nezina latviešu valodu, valodas inspekcija bez brīdinājuma uzreiz soda ar naudas sodu. Tas nav īpaši draudzīgi. Ceturtais iemesls ir Saeimas nevēlēšanās atzīt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus par svinamu vai vismaz atzīmējamu dienu Latvijā. "Saskaņas centrs" to ir rosinājis vismaz desmit reizes, bet mūsu priekšlikums vienmēr ir ticis noraidīts. Jāņem vērā, ka pareizticīgo vai vecticībnieku Latvijā ir 300 000. Piektais iemesls, kas mudina cilvēkus doties uz referendumu un balsot par, ir SC vēlētāju pazemošana pēc 11.Saeimas vēlēšanām. Par SC vēlēšanās nobalsoja 259 930 jeb 28,36% vēlētāju, kas nodrošināja 31 mandātu parlamentā. SC ieguva vēlēšanās pirmo vietu, saņēma visvairāk mandātu, tomēr tika atstāts opozīcijā.

Es iesaku politiskajai elitei šajā situācijā mazināt savu agresīvo retoriku un izvairīties no raganu medībām. Es nocitēšu tikai dažus domu graudus, kuri izskan valsts amatpersonu un  Saeimas deputātu runās, rakstos un sociālajos tīklos dažu pēdējo mēnešu laikā. Piemēram, "krievu valodu atbalsta valsts ienaidnieki", "par krievu valodu balso noziedznieki cietumos", "tie ir psihiski nelīdzsvaroti cilvēki, kuriem jāpārbaudās", "tā ir piektā kolonna, Maskavas spalvainā roka, okupantu atvases". Ja tā Saeimas deputāti izsakās par saviem līdzpilsoņiem, tad kādu attieksmi viņi cer sagaidīt?

Kāda ir "Saskaņas centra" attieksme pret referendumu?

"Saskaņas centrā" viedokļi par referendumu dalās. Bet no saviem vēlētājiem distancēties mēs nekādā gadījumā nevaram. Līdz ar to mūsu apvienībā ir ierosināta pieņemamākā formula - katram jārīkojas saskaņā ar savu pārliecību.

Kāda nākotne sagaida SC, vai līdz nākamajām vēlēšanām šī apvienība var sašķelties?

Par kaut kādu šķelšanos nav pamata runāt. Strādājam un turpināsim strādāt kopā. Mums nav nekādu tiesību šķelties, jo cilvēki mums uzticas, to mēs augstu vērtējam un par to esam ļoti labi informēti. Ticiet man, nav nekādu iemeslu vai ieganstu un nav nekādu signālu par to, ka SC gatavotos šķelties. Tie, kuri neieredz SC, var neuztraukties. Pašlaik mēs nepretendējam uz vietu valdībā. Stāvēt rindā, kā to dara Zaļo un zemnieku savienība, - tas ir pazemojoši. Mēs rindā nestāvam. Pie šī jautājuma mēs atgriezīsimies gada laikā. Nav vēl zināms, kādas sekas būs Latvijas ekonomikai, ja Saeimas vairākums atbalstīs Fiskālās disciplīnas likumu un ar to saistītos grozījumus Satversmē. Tas nozīmēs Latvijas ekonomiskās neatkarības zaudēšanu. Tas ir fakts, un neviens man kā juristam neko citu neiestāstīs. Ja mūsu vietā lēmumus par mūsu valsts budžetu pieņems kāds Briselē, tad, manuprāt, arī latviešu vairākums pārliecināsies, ka šī valdība nav darboties spējīga.

Vai pieļaujat, ka arī 11.Saeima var tikt atlaista un atkal būs parlamenta ārkārtas vēlēšanas?

Es nevaru simtprocentīgi apgalvot, ka jau šoruden vēlētāji pieprasīs Saeimas atlaišanu, bet es pieļauju, ka tā notiks. Es nevaru izslēgt, ka aktīvu pilsoņu grupa jau šoruden sāks vākt 10 000 parakstu ar nolūku ierosināt 11.Saeimas atlaišanu. Es zinu, ka arī daudzi latvieši nav sajūsmā par Valda Dombrovska (V) valdības darbu. Ja tiks ierosināta parakstu vākšana par 11.Saeimas atlaišanu, es pieļauju, ka arī latvieši diezgan kuplā skaitā parakstīsies zem šī ierosinājuma, jo līdz rudenim būs vīlušies valdības darbā. Tomēr es esmu optimists, gribētos cerēt, ka cilvēki būs spējīgi izstrādāt Latvijā kopdzīves laimes formulu. Domāju, ka šajā ļoti sensitīvajā, kutelīgajā jautājumā jārīkojas prātīgi, lai optimisma pietiktu vismaz līdz gada beigām. Tie, kas apgalvo, ka nekas nav jādara, kļūdās. Agri vai vēlu mēs visi nonāksim pie apaļā sarunu galda, ja gribam mieru un saskaņu sabiedrībā.

Kā jūs pats rīkosieties referenduma dienā?

Rīkošos saskaņā ar savu pārliecību.

Jūs kā Saeimas deputāts, uzņemoties amata pienākumus, esat zvērējis stiprināt "latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu". Vai zvēresta darbība beidzas, izejot no Saeimas nama?

Kas attiecas uz šo, tad neviens no Saeimas deputātiem, izņemot Nikolaju Kabanovu, nepiedalījās parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par krievu valodas statusa maiņu Latvijā. Bet, kas attiecas uz tautas nobalsošanu, tas ir pavisam cits demokrātijas izpausmes veids.

Kāda ir jūsu prognoze par referenduma iznākumu - nobalsos vismaz 771 893 vēlētāji par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā?

Nenobalsos.