1.septembris kalendāros ierakstīts arī kā Zinību diena, un tieši tāda ir mācību iestāžu misija – sniegt saviem audzēkņiem labas un pamatīgas zināšanas.

Portāls irliepaja.lv bija iecerējis Zinību dienā publicēt jaunā Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka, izglītības nozares vadītāja Ata Dekšņa viedokli par situāciju šajā nozarē mūsu pilsētā un paveicamo tuvākajā nākotnē. Taču jaunās domes amatpersonas dienaskārtība pirmajās simts dienās tik tiešām ir pārslogota, tāpēc viedoklis būs citreiz.

Portāls ir uzklausījusi gan Izglītības pārvaldes amatpersonu, gan līdzšinējā domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Vitkovsks domas, un dzirdētais vedina uz pārdomām.

Mērs Uldis Sesks savā izdevumā "Katram Liepājniekam" atvainojas par neērtībām, kas šajā mācību gadā būs jāpiecieš skolēniem un pedagogiem, saistībā ar modernizācijas projektiem, kas, ja vēl nav sākušies, tad drīz vien sāksies. Jo "šī ir mūsu iespēja Liepājas izglītības iestādes pielāgot 21.gadsimta izglītības prasībām un tendencēm". No tādas iespējas atteikties būtu grēks, jo, kā saka pilsētas Galva "mūsu bērni to ir pelnījuši".

Šaubu nav, bērniem vajag radīt "labākus mācību apstākļus", un nebūtu žēl arī divreiz 10 miljoni no Eiropas fondiem šādai vajadzībai. Tikai, manuprāt, galvenais nav radīt skolā lielāku komfortu, relaksētu gaisotni, neformālu vidi utt., u.tml., mērķim jābūt – pamatīgākas zināšanas, augstāki sasniegumi mācībās, un tas tomēr nav atkarīgs tikai no mācību vides uzlabojumiem.

Vai tad Liepājā ir vēl kāda skola ar skaistāku un mūsdienīgāku vidi kā ģimnāzijā? Taču mācību iestādei, kas tiek veidota par reģiona STEM (science, technology, engineering and mathematics) un IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģijas) metodisko centru, tādā svarīgā priekšmetā kā matemātika absolventu eksāmenu rezultāti pagājušajā mācību gadā atpaliek no vairāku parastu pilsētas vidusskolu rezultātiem. Vitkovskis aizstāv ģimnāzijas direktoru Helviju Valci, turklāt uzsver, ka ne jau tāpēc, ka abi ir vienas, Liepājas partijas, biedri (jādomā, arī Izglītības pārvaldes vadītājai, kas ir tās pašas partijas biedre, tas nav šķērslis objektīvi vērtēt direktoru). Vitkovskis kā argumentu min to, ka ģimnāzijā ir teju divreiz vairāk matemātikas eksāmena kārtotāju nekā dažā vidusskolā. Izglītības pārvaldes vadītājas viedoklis savukārt ir, ka vainīgs konkursa trūkums un valstī valdošais princips: nauda seko skolēnam. Iespējams, ka tā. Tikai nav skaidrs, ar ko tad ģimnāzija atšķiras no parastas vidusskolas. Ar to, ka vidusskolas klašu ir vairāk un direktoram un pedagogiem lielākas algas?

Prieks, ka pēdējos gados Liepājas skolēnu zināšanām latviešu valodā un angļu valodā ir tendence uzlaboties. Nu gluži pretēji kā matemātikas zināšanām, kas pēdējo trīs gadu laikā pasliktinājušās. Jā, arī valstī, un, lai gan Liepāja ir nedaudz virs valstī vidējā līmeņa (37% un 34,9%), tas tomēr ir tuvu nesekmībai, ja par teicamu rezultātu uzskata 100% (šāds salīdzinājums gan neesot korekts), un neaizmirsīsim, ka sešās no 13 pilsētas vidusskolām rezultāti bija zem valstī vidējā! Kopumā pilsētas skolās līmenis krities arī izvēles eksāmenos – bioloģijā, fizikā un ķīmijā.

Izglītības pārvalde teic, ka līdz oktobrim katrai skolai būs jāveic pētījums, kāpēc rezultāti, it sevišķi matemātikā, ir pasliktinājušies, būs jāanalizē un jāizdara secinājumi. Jācer, ka tiem sekos arī kādi konkrēti soļi, kas situāciju vērsīs labāku. Jo mūsu bērni taču to ir pelnījuši!