Gundara Vīksnas arhitektu birojs izstrādājis ēkas Kungu ielā 24 rekonstrukcijas projektu, ēku iecerēts pārveidot par Jauniešu māju.

Arhitekts savu izstrādāto projektu cēla priekšā deputātiem tūlīt pēc Finanšu komitejas sēdes, kurā deputāti bija pieņēmuši lēmumu par finansējumu Jauniešu mājas izveidei.

Ēka Kungu ielā 24 (kādreizējā teātra "Mūris" ēka) ir viena no piecām būvēm, kas ietilpst tā sauktā Pētera I namiņa kompleksā, kuru pašvaldība šogad iegādājās izsolē. Jauniešu mājai izvēlētā ēka būvēta pēc Otrā pasaules kara, un stipri atšķiras no abām vēsturiskajām 17.gadsimta celtnēm, kas nosaka šā kompleksa „toni”. Tieši tādēļ arhitekts Gundars Vīksna par galveno mērķi, izstrādājot rekonstrukcijas projektu, bija izvirzījis uzdevumu panākt, lai arī šī ēka maksimāli iekļautos vēsturiskajā kultūrvidē.

Galvenās izmaiņas diezgan garlaicīgo un plakano taisnstūra vienstāva ēku skārušas jumta daļā – tas padarīts krietni slīpāks, tādējādi daudz labāk iekļaujoties vēsturiskajā vidē. Ēka arī kļuvusi apjomīgāka, jo pagarināta par 5,5 metriem. Tomēr visas nama potenciālā apsaimniekotāja – Liepājas Jaunatnes centra – vēlmes ietilpināt projektā nav izdevies ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ, atzina Vīksna. Piemēram, nācies atteikties no ieceres ēkā izvietot atsevišķu telpu multimediju studijai, toties vieta atradusies mūzikas studijai. Kopumā nams iecerēts multifunkcionāls, ar vienu transformējamu sienu.

Ar naudas trūkumu Vīksna pamatoja arī atteikšanos no ēkas pamatu hidroizolācijas. Pret to savukārt iebilda deputāts Ivars Kesenfelds, solot sameklēt vislētāko variantu, kā to tomēr izdarīt, jo ēkas ilgtspējīgai ekspluatācijai tas būtu svarīgi.

Par nama ārējo apdari arhitekts konsultējies ar vēsturnieku Gunāru Silakaktiņu, kas atbalstījis ieceri sienām izmantot darvotus dēļus un lineļļu, savukārt jumtam – cinkotu skārdu, jo šāds materiāls vēsturiski eksistējis paralēli dakstiņu klājumiem.

Lai saglabātu pagalmā augošo dižkoku, arhitekts jumtu veidojis par metru zemāku.

Pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns projektu vērtēja kā „arhitektoniski labāko risinājumu”, un šo viedokli balstīja konsultācijās ar Būvvaldes speciālistiem.

Ivars Kesenfelds skeptiski vērtēja taisnstūrveida logu risinājumu (divi no tiem pagarināti līdz ēkas pamatiem, veidojot stiklotu sienas daļu), tās esot neatbilstošas „pogas” pie vēsturiskā „mēteļa”. Šo pārmetumu arhitekts noraidīja, atgādinot, ka nevis logi, bet ēkas forma, gabarīti un jumta slīpums ir tas, kas iekļauj namu vēsturiskajā vidē. „Logi nav noteicošais, un par šo risinājumu kā stilīgu detaļu pat saņēmu uzslavu...

Projektu saskaņojusi un akceptējusi Būvvalde.

Uzziņa
Jauniešu mājas izveide ir Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta „Jaunieši ir sabiedrības attīstības un izaugsmes garants (Vienota nākotne)" sastāvdaļa.

Projekta mērķis ir radīt vidi – Jauniešu māju, kurā ikvienam jaunietim būtu brīvi pieejamas dažādas bezmaksas aktivitātes, kas vērstas uz personības rīcībspējas pilnveidi. Projekta mērķauditorija ir Liepājas jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Projektu plānots realizēt līdz 2013.gada decembrim.

Lai projektu īstenotu, nepieciešams priekšfinansējums un līdzfinansējums (15% no projekta izmaksām), ko pašvaldība plāno aizņemties no Valsts kases. Kopējās kredīta izmaksas (piecu gadu ilgā periodā) ir Ls 75 348,02, t.sk. % maksājumi Ls 3182 (šogad Ls 342).

Kad tiks atgriezts priekšfinansējums no Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas, tiks slēgta papildus vienošanās ar Valsts kasi, un precizēts aizdevuma atgriešanas grafiks.

Lēmumu par aizdevuma ņemšanu 28.jūnijā akceptēja Finanšu komiteja, tas jāapstiprina domes sēdē 5.jūlijā.