Jau rakstījām par pagalma labiekārtotāju vēlmi likvidēt katru koku, atstājot vietu vienīgi autostāvvietām. Šoreiz – par darba stilu, kas ir pretrunā vides rekomendācijām.

Kā portālam raksta Dzintara ielas iedzīvotāja, "teritorijas labiekārtojums īpašumos Dzintaru 91 un Uliha 130" realizācijas stils turpinās arī, īstenojot piekļauto projektu "Teritorijas labiekārtojums īpašumā Dzintaru ielā 93"."

Vēstules pielikumā redzamie attēli ar kastaņkoku, kurš aprakts asfaltbetona būvgružos starp Dzintaru ielas mājām ar numuru 93 un 97/99, apliecina teikto.

Liepājas domes Vides un veselības daļas vadlīnijās par koku aizsardzību būvobjektā minēts: "3.1. Saglabājamo koku stumbri jāiežogo ar vismaz 2 m augstiem un 25 mm bieziem dēļu vairogiem, lai būvniecības laikā kokiem netraumētu mizu. 3.3. Koku stumbrus aizliegts apbērt ar zemi..."

„Lūdzu, novērsiet, ka šādi turpina pazemot kokus, vai pat sodiet, ja ir pamats, Liepājas pašvaldības projekta "Mikrorajonu pagalmu labiekārtošana 2014.gadā" šādi realizētājus,” aicina vēstules autore.

Sazinoties ar domes Vides un veselības daļas speciālisti Aldu Dambergu, portālam tika paskaidrots, ka šīs domes struktūrvienības uzdevums bijis izstrādāt iepriekš pieminētās rekomendācijas, taču to ievērošanas kontrole un vispār darbs būvobjektā esot Būvvaldes kompetence.

Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls informēja, ka „no būvinspekcijas puses ir izteikts aizrādījums, un celtnieki solīja „to asfalta čupu novākt, šovakar (13.08.) tur tai čupai nevajadzētu būt”.

Attiecībā uz atbildīgo par šādu situāciju būvobjektā, Štāls skaidro: „ja meklē atbildīgo un to, kas var sodīt, tad, tā kā iekšpagalmos darbi notiek pēc skiču projektiem jeb pēc vienkāršotas renovācijas prasībām un privātajā teritorijā, tad atbildīgs vispirms ir zemes (būves) īpašnieks vai mājas pārvaldnieks (būvdarbu pasūtītājs).

Viņus sodīt var pašvaldības policija, jo nav ievēroti saistošie noteikumi. 2012.gada 20.decembra saistošajos noteikumos nr.34 "Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu", kuros ir teikts:
9.2. teritorijas sakopšana nozīmē tīrības uzturēšanu, nepieļaujot atkritumu, t.sk., būvgružu, zaru, lapu uzkrāšanos.”

Štāls piekrīt, ka „šeit izpaužas arī būvnieku un pasūtītāju nevērība vai nezināšana par rekomendācijām koku aizsardzībā būvdarbu laikā”.

Sarunā Štāls arī atzina, ka Būvvaldes būvinspektoru noslogotības dēļ nevar būt katru dienu klāt šajos labiekārtošanas objektos, kas esot uzskatāmi par pašvaldības „labās gribas” izpausmi, tāpēc atbildīgākiem jābūt iedzīvotājiem pašiem. Bet, ja pašu spēkiem nav iespējams tikt galā, jāsauc pašvaldības policija.

Štāls nenoliedza, ka atbildība par pagalmu labiekārtošanas projektu realizāciju gulstas arī uz domes Nekustamā īpašuma pārvaldi, kas koordinē mikrorajonu pagalmu labiekārtošanas projektu, kā arī uz namu apsaimniekotāju (šajā gadījumā pašvaldības iestāde „LNA”) un tā izraudzīto būvnieku.