Tā vien sāk šķist, ka jāsarūsē ir visam nesen restaurētajam gājēju tiltiņam promenādē, lai kāds beidzot paņemtu rokā smilšpapīru un otu, lai likvidētu priekštatu par Liepāju kā haltūrētāju pilsētu.

Pagājušā gada decembra vidū portāls rakstīja (un par to informēja arī Komunālo pārvaldi) par neapšaubāmu brāķi novembrī ekspluatācijā pieņemtajā gājēju tiltiņā – tas jau bija sācis rūsēt. Būvdarbus pēc SIA "ARHIS arhitekti" projekta veica SIA "Liepājas celtniecības sabiedrība Būvnieks" un būvuzraudzību nodrošināja SIA "Komunālā pārvalde".

Ik pa laikam staigājot garām šim acīmredzamajam brāķim, prātā nāca gandrīz vai tikai viens mierinājums – ja ne ziemā,

tad pavasarī kāds to nesmukumu labos un liepājniekiem un tūristiem priekštats par pilsētu netiks sabojāts. Te tev nu bija! Nu jau tūrisma sezona tuvojas beigām, bet rūsa turpina savu uzvaras gājienu. Gluži kā vecā, pamestā padomju laika rūpnīcā vai garāžā, kur cilvēka skatiens neviesojas gadiem ilgi.

Diemžēl, objektā nav parādījušies ne tikai tā veidotāji, bet arī neviena amatpersona nav tos paskubinājusi vai norīkojusi citus strādniekus. Varbūt jāskatās dziļāk – jo lielāka rūsa, jo vairāk nodokļu maksātāju naudas var paprasīt par remontu?

Oktobra beigās portāls informēja Komunālo pārvaldi arī par to, ka blakus maksas tualetei (pie bezjēdzīgā amfiteātra) ir sapuvuši un sāk gāzties arā zālienu noslēdzoši baļķēni. Ar nožēlu jāatzīst, ka šajā laikā lietas labā darīts tur nav nekā, un tie koki daļēji jau ir izbiruši kā zobi no nekoptas mutes.

Tūrisms sastāv arī no sīkumiem. Ja liepājnieki un viesi redz, ka sakopt nevaram pat nelielas lietas, kur darbs aizņemtu pāris dienas, tad rekomendācijas par mūsu pilsētu ir ar rūgtuma piegaršu.

Drīz ekspluatācijā nodos koncertzāli. Varbūt visus metāla elementus ap to jānokrāso rūsas krāsā?