Šobrīd Latvijā ir 39 novadi (pašvaldību – trīs reizes vairāk) un jau ilgstoši "iesprūdusi" reģionālā reforma, kas sākotnēji paredzēja novadu skaitu samazināt.

Laika gaitā par reformas būtību bijuši dažādi viedokļi, piemēram, ka pirmajā līmenī jāsaglabā 119 pašvaldības un uz piecu esošo plānošanas reģionu bāzes jāveido otrais līmenis – apriņķi, kuros iekļautos arī lielās pilsētas. Bijuši arī citi varianti.

Tiešā atbildīgā par reformu, kas jau gadiem buksē, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas līdz šim bijusi Nacionālās apvienības rokās, taču visvairāk pārmetumu par reformas bremzēšanu saņem ZZS, jo ir ieinteresēta saglabāt savus, kā izteicies kāds anonīms interneta komentētājs, "sīkpašvaldību diktatoriņus".

Četri no 13.Saeimā jaunievēlētajiem spēkiem pēc "Attīstībai/Par!" iniciatīvas vienojušies, ka reģionālā reforma Latvijā ir nepieciešama un tā jāveic līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Arī ZZS nu sola, ka valdības sastāvā tā atbalstīs reformu.

Portāls irliepaja.lv vēlējās noskaidrot, kāds ir Liepājai tuvāko novadu priekšsēdētāju personīgais viedoklis par reformas nepieciešamību. (No atvaļinājumā esošā Vaiņodes novada domes priekšsēdētāja Viestura Jansona atbildi nesaņēmām, arī Nīcas novada vietvaldis Agris Petermanis vēl solījumu nav izpildījis.)

Spriežot pēc atbildēm, filozofiski skatoties, bijušajā Liepājas rajonā reformai atbalsts ir ("Bez pārmaiņām nav attīstības"), bet praktiski – "Uzskatu, ka vēl viena reģionālā reforma nav vajadzīga"...

Tomēr irliepaja.lv paļaujas uz jauno Saeimu, ka tā tomēr paveiks to, kas nav izdevies vairākām iepriekšējām. Ja vien ņems vērā Priekules novada domes priekšsēdētāja vietnieka Ainara Cīruļa sacīto: "Lai kaut ko mainītu, no pļāpāšanas jāpāriet pie reāliem darbiem".

Viedokļi
Aivars Priedols, Grobiņas novada domes priekšsēdētājs: "Pirmkārt, pirms veic kādas reformas, ir skaidri un gaiši jāpasaka cilvēkiem, kas viņiem no tā būs labāks. Vai reformas rezultātā viņiem pieejamāki kļūs pakalpojumi un būs atvieglotas citas rūpes. Un tikai tad, ja patiešām būs kaut kas labāks, reformai ir jēga. Otrkārt, es uzskatu, ka mēs Grobiņas novadā labi iztiekam un nodrošinām visas tās funkcijas un pat mazliet vairāk, kas pašvaldībai pienākas. Un, treškārt, Grobiņas novadā iedzīvotāju skaits ir gandrīz 10 tūkstoši – esam vidēja izmēra novads Latvijā, lai pienācīgi aptvertu savu darba lauku. Vēlreiz atkārtoju – pēc manas saprašanas reformas būtībai ir jābūt tādai, lai cilvēkiem ir labāk."

Ojārs Petrēvics, Durbes novada domes priekšsēdētājs: "Katra reforma būtu jāveic ar konkrētu mērķi. Pašreiz ir runā tikai par skaitu, tas nevar būt mērķis. Deklarētie uzstādījumi, ka uzlabosies veselības aprūpe, izglītības kvalitāte, ka pie visa valstī notiekošā ir vainīgas mazās pašvaldības, ir populistiski. Administratīvā reforma ir vajadzīga, pirmkārt, sakārtojot valsts pārvaldes funkcijas."

Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs: "Klausoties šobrīd ievēlēto partiju pārstāvju teikto, šķiet, ka lielākā problēma valstī ir mazie novadi, ka tie ir vainīgie, kādēļ ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir. Uzskatu, ka bez reģionālās reformas ir daudz nozīmīgākas un svarīgākas lietas ko darīt, – reformas ir jāveic veselības un izglītības jomā.

Pirms sākt domāt par reģionālo reformu, ir jāveic analīze par iepriekšējās reformas plusiem un mīnusiem.

Ja konkrēti runājam par Pāvilostas novadu, mēs paši esam spējīgi attīstīties, gan piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, gan nodrošinot mūsu novada iedzīvotājiem kvalitatīvus likumā noteiktos pašvaldību pakalpojumus".

Ainars Cīrulis, Priekules novada domes priekšsēdētāja vietnieks: "Šobrīd esmu diezgan rezervēts pret reformas nepieciešamību, jo tiek runāts tikai par to, ka kaut ko vajag mainīt, bet par saturu neviens nerunā. Izklausās pompozi. Ja ko grib mainīt, tad no pļāpāšanas ir jāpāriet pie reāliem darbiem."

Jānis Veits, Rucavas novada domes priekšsēdētājs: "Uzskatu, ka vēl viena reģionālā reforma nav vajadzīga. Trīs jau ir bijušas, un no tām nav bijis pilnīgi nekāda labuma. Ir tikai jāstiprina esošie plānošanas reģioni, jāpaplašina to funkcijas – lai valsts uzņemas atbildību arī par ceļiem, par mājokļiem, uzņēmējdarbības veicināšanu".

Juris Grasmanis, Aizputes novada domes priekšsēdētājs: "Filozofiski domājot, – bez pārmaiņām nav attīstības. Bet pārmaiņām ir jābūt ļoti pārdomātām. Pagaidām neredzu, ka 13.Saeimas deputātiem ir skaidrs, ko viņi grib darīt, – priekšvēlēšanu diskusijās katram sarakstam bija savs redzējums. Manuprāt, viņi ir uzklausījuši "tautas balsi", kas sūdzas, ka pašvaldību un ierēdņu ir par daudz, bet nav iedziļinājušies. Vispirms vajadzētu iedziļināties un tikai tad ķerties pie reformām.

Es uzskatu, ka mazās pašvaldības, ja jutīs, ka netiek galā, pašas apvienosies."