Pateicoties brīvprātīgiem dzīvnieku glābējiem, kuri bieži (bet ne vienmēr) apvienojušies dzīvnieku aizsardzības biedrībās, jēdziens ‘’pagaidu mājas’’ arī Latvijā kļūst arvien pazīstamāks.

Pagaidu mājas dzīvniekam ir kā otrā piedzimšana, tajās viņš tiek aprūpēts, bieži vien atveseļots un, galu galā, pagaidu māju devējs viņam atrod jaunus saimniekus. Šādi veiksmes stāsti Latvijā noteikti būs vairāki tūkstoši, kaut gan oficiāla statistika nav veikta.

Dot pagaidu mājas ir katra cilvēka brīva izvēle, un, pieņemot savās mājās pamestu, klaiņojošu vai kādam lieku kļuvušu suni, kaķi, sesku vai citu mājdzīvnieku, jārēķinās, ka viņu nāksies kopt, bieži vien arī ārstēt un veltīt laiku daudz vairāk nekā normālā, socializētā vidē augušam mājas mīlulim. Tas tādēļ, ka šiem pamestajiem bieži vien jāmāca spēju uzticēties cilvēkam, jāapgūst elementāras lietas – prasīties ārā, vannoties, sadarboties ar cilvēku.

Pagaidu māju devējiem it tādi kā nerakstīti likumi, kurus visi cenšas ievērot – dzīvnieku atdod jaunajiem saimniekiem jau atkoptu un atveseļotu; pēc tam seko sava audzēkņa dzīvei pie jaunajiem saimniekiem; vajadzības gadījumā ņem dzīvnieku atpakaļ; atdod kastrētu vai sterilizētu dzīvnieku vai lūdz, lai to dara jaunie saimnieki, jo pagaidu māju devēji tāpat kā patversmju darbinieki visvairāk izjūt bezatbildīgās dzīvnieku vairošanas sekas.

Cilvēkam, kurš grib pieņemt dzīvnieku pagaidu mājās, jārēķinās ar finansiāliem izdevumiem, kuri rodas dzīvnieku vedot pie veterinārārsta, attārpojot, atblusojot, kastrējot, dažiem ir nepieciešamas operācijas, nemaz nerunājot par pārtiku, jo visbiežāk šie dzīvnieki ir izvārguši un viņiem vajadzīga kvalitatīva barība. Tāpēc pagaidu mājas nevar sniegt kurš katrs, bet tikai cilvēks ar labestīgu sirdi un atbildības izjūtu.
Palīdzība dzīvniekiem cilvēka dzīvi padara aktīvāku, aizņemtāku ar reālām problēmām, atraujot no mediju radītās pseidorealitātes, piemēram, televīzijas šoviem un globālā tīmekļa kā laika ”nositēja”.

Pagaidu māju devējiem galvenais ir atrast saviem audzēkņiem vai kā daudzi saka ‘’audžubērniem’’ labus un atbildīgus saimniekus, tāpēc interneta portālā draugiem.lv ļoti daudz redzami saimnieku meklējoši suņi un kaķi un arī lūgumi atbalstīt nelaimē nonākušu dzīvnieku ārstēšanu. Jauno saimnieku atrašanas process nav viegls, jo cilvēki, kuri it kā grib adoptēt dzīvnieku, bieži vien neapzinās to atbildību, kas būs jāuzņemas, tāpēc dzīvnieki dažkārt nonāk atpakaļ pie pagaidu māju devējiem.

Kā saka liepājniece Ieva, kura pirmo reizi devusi pagaidu mājas sunim:
”Pamudinājums dot pagaidu mājas bija, kad sēžot istabas siltumā pie kamīna pašā aukstākajā ziemas mēnesī, sapratu, ka varu kaut vai vienam cilvēku nodotajam palīdzēt, daloties ar dzīves telpu, manu laiku un pārtiku, lai tādējādi palīdzētu dzīvniekam.

Sunīte pie manis nonāca nožēlojamā izskatā – nobadināta, novārgusi, nesen dzemdējusi, kažociņš noplucis. Nācās gan ausis ārstēt, gan nobrāzto ādu dziedēt, gan barot vairākas reizes dienā, lai ātrāk atkoptos.

Man ir ļoti svarīgi, lai sunīte nonāktu pie labiem saimniekiem. Lai arī cik sadzīviski apgrūtinoši ir tas, ka ar saimnieku atrašanu tik raiti neveicas, tā būs milzīga gandarījuma sajūta, kad beidzot sunīte nokļūs pie īstajiem cilvēkiem.
Suneni paņēma, bet jau nākamā dienā atveda atpakaļ. Tas apliecina, ka šāds lēmums par suņa pieņemšanu ģimenē ir ļoti atbildīgs un nopietns, un ne vienmēr iedomātā ainiņa par suni mājās ir tāda kā izskatās no malas.

Lielajai dzīvnieka mīlestībai un uzticībai līdzi nāk rūpes par tīrību, ēdienu un uzmanību pret dzīvnieku. Dzīvnieks nav manta ko nolikt stūrī, tas ir vesels saskarsmes process, kurā jāiedraudzējas ar jauno mīluli un jāļauj tam saprast, ka tieši šeit būs viņa mājas un ģimene, kas šoreiz nenodos. Tas nav vienas dienas darbiņš. Tāpat kā cilvēkam, arī dzīvniekam ir vajadzīgs laiks, lai spētu noticēt labajam.

Tomēr gribētu mudināt atbildīgos cilvēkus, kuriem ir tāda iespēja, palīdzēt pieviltajiem un pamestajiem dzīvniekiem, jo vienmēr cerēt uz citiem, uz biedrībām, patversmēm, nav cilvēciski. Ja mēs katrs palīdzētu kaut vienam suņukam vai kaķēnam, dotu uz laiku savu mājas siltumu un rūpes un iekārtotu viņu īstajās mājās, tad nelaimīgo stāstu būtu daudz, daudz mazāk. Aicināšu visus būt sociāli atbildīgiem un gudriem, jo, ejot garām problēmai, mēs to nemazinām.

Kāds varētu oponēt: es neesmu atstājis savu mīluli uz ielas, un šie marta bez saimnieku kaķi nav mana darīšana. Taču tad, ja visi uzskatīs, ka tā nav mana darīšana, tā kļūst par mūsu kopējo problēmu.”

Arī dažas patversmes (Juglas, biedrības ”Dzīvnieku pansija Ulubele” apsaimniekotā Rīgas pilsētas patversme Līčos, ''Dzīvnieku draugs'') labprāt sadarbojas ar pagaidu māju devējiem, kad patversmēs nonāk pavisam mazi kucēni vai kaķēni, kuriem vajadzīga īpaša aprūpe, kuru patversmju noslogotības dēļ nav iespējams nodrošināt.

Pagaidu māju došana ir lieliska iespēja saprast, vai esat gatavi uzņemties pastāvīgas rūpes par dzīvnieku, nereti kucēns vai kaķēns tiek tik ļoti iemīļots, ka meklēt viņam jaunus saimniekus pagaidu māju devējs nemaz vairs nevēlas.

Sazinoties ar Liepājas patversmes vadītāju Anželu Dolmatovu, portāls noskaidroja, ka šobrīd neviens no patversmes dzīvniekiem neatrodas pagaidu mājās. Izstrādes procesā esot noteikumi pagaidu māju devējiem.

Liepājā zinu vairākus cilvēkus, kuri ņem pie sevis uz pagaidu mājām pamestos vai nelaimē nonākušos mājdzīvniekus.

Laumas rajonā ir draugu pulciņš, kurus vieno līdzjūtība pret pamestajiem daudzstāvu namu kaķiem. Šie kaķi iepriekš tika sterilizēti Domes finansētās programmas ”noķer-sterilizē-atlaiž” ietvaros un tagad, kad programma palikusi cilvēkiem nesaprotama, kaķi tiek nesti sterilizēt par privātajiem līdzekļiem. Ļoti daudziem adoptēšanai piemērotiem kaķiem ir atrastas jaunas mājas un skarbo ielas dzīvi var jau aizmirst, cerams, uz visiem laikiem.

Tāpat nu jau simtos skaitāmi kaķi un kaķēni, kuri izmazgāti, attārpoti, un, ja vajadzīgs, arī izārstēti, dzīvo savās mājās pateicoties jaunai meitenei Ildzei, kura ir uzsākusi mācības veterinārmedicīnas nozarē un, sadarbojoties ar DzAB (dzīvnieku aizsardzības biedrība) ”Ķepu ķepā”, nepilna gada laikā vairāk kā 10 Liepājas suņiem un 20 Liepājas kaķiem sniegusi patvērumu, aprūpi un daudziem jau atrastas īstās mājas.

Pagaidu mājas ir veids, kā līdzjūtīgi cilvēki var paši palīdzēt klaiņojošiem, pamestiem, nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Pagaidu mājas ir kalpošana Dievam un viņa dzīvajai radībai, jo pagaidu māju devējiem tas nav peļņas avots, bet gan iespēja nesavtīgi palīdzēt kaut vai dažiem dzīvniekiem. Skaidrs, ka pasauli mēs nespējam izmainīt, bet par savu dzīves vidi un vērtību sistēmu gan mēs esam paši sev noteicēji.