Vairāki cilvēki saskārušies ar gadījumiem, kad Liepājā ar pneimatisko jeb gaisa šauteni sašauti mājdzīvnieki un pat kāds puika. Tikai atsevišķi gadījumi zināmi arī policijai.

Liepājnieks B. nesen vērsies policijā ar iesniegumu par to, ka 27.decembrī pulksten 12.00 Klaipēdas ielā, dzīvojamo namu pagalmā, nenoskaidrota persona ar ieroci sašāvusi viņa suni.

Šis pats liepājnieks par notikušo informēja arī portālu, bet viņa teikto apstiprināja veterinārārste Anita Reinholce, kas bija suni izmeklējusi un konstatējusi, ka tas ir sašauts un abas lodes joprojām atrodas dzīvnieka ķermenī.

Noklausoties stāstu par šo gadījumu, loģiski radās jautājums, kāpēc cilvēks tik ilgi gaidījis, bet nav uzreiz vērsies policijā?

Kā skaidroja B., kādā reizē, kad viņš savainoto suni, kurš vēl joprojām nav spējis saviem spēkiem pārvietoties, nesis atpakaļ uz mājām, viņu uzrunājis kaimiņu mājā dzīvojošs vīrietis vārdā Edgars, kurš pēc B. stāstītā strādājot valsts policijā. Vīrietis apjautājies, kas noticis sunim, un, uzzinājis, ka tas, iespējams, sašauts un ka B. grasās rakstīt iesniegumu policijai, pastāstījis, ka policijai šāvējs, kāds 23 gadus vecs vīrietis, jau esot zināms, zināms esot arī, ka tas dzīvo vienā no Klaipēdas ielas daudzdzīvokļu namiem, un vīrietis pat norādījis ieejas durvis. Pēc Edgara teiktā, policijai tas kļuvis zināms, jo šāvējs trāpījis arī kādam mazam zēnam kājā, un puikas mamma vērsusies policijā.

"Man radās iespaids, ka policija ar huligānu jau tikusi galā, un nav nekādas vajadzības rakstīt iesniegumu," portālam skaidroja B. Vēlāk gan vīrietis pārdomājis, un tomēr devies uz policiju.

Sazinoties ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecāko speciālisti sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signi Šteinbergu, portāls noskaidroja, ka policijai nav zināms par gadījumu, kad ar pneimatisko ieroci būtu sašauts kāds bērns.

Par citu šaušanas gadījumu citā Liepājas rajonā portālam pastāstīja Gundega Leja. Viņai nācies vest pie veterinārārsta Dzintara Tīda savu kaķi, kuram gaisa šautenes lode bija trāpījusi pierē. Tas, ka bija trāpīts pieres kaulā, izglāba dzīvnieku no lielākām nepatikšanām, atzinis veterinārārsts.

„Saprotu, ka var būt dusmas uz klaiņojošiem dzīvniekiem, taču tā rīkoties arī nevar,” portālam sacīja kaķa saimniece.

Viņas mīlulim bijis atļauts pa dienu staigāt savās gaitās, un dzīvnieka „darbības loks” bijis visai plašs: ap Bāriņu ielu posmā no Zāļu ielas līdz Veidenbauma ielai (cita starpā tur atrodas arī divi bērnudārzi).

„Ja policija neko negrib darīt, uzrakstiet, lai cilvēki vismaz zina,” savu viedokli pauda Gundega.

Nesen par šaudīšanos ar pneimatisko ieroci ziņoja arī pašvaldības policija. Diemžēl, kā portālam skaidroja pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš, pneimatiskā ieroča iegādei un turēšanai mājās nav nepieciešama ieroču turēšanas atļauja.

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums nosaka: pneimatiskais ierocis ir ierocis, no kura lodi, bultu vai citu šāviņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību. Fiziskai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt aukstos ieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņos un sporta sacensībās.

Tomēr tas nenozīmē, ka huligānu nav iespējams sodīt, piemēram, par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību.