„liepājiņas” stāstu virtenes nākamā pērle, kuras autors, „militārists” un vēstures pētnieks Juris Raķis par tēmu, kas visai tāla karavīru, KGB un cietuma specifikai.
SPREDIĶOTĀJU ORDEŅA SVĒTĀ DOMINIKA KLOSTERIS, Jelgavas iela 17, AKA BIROJS, 2008.
FOTO: ZIEDONIS SAFRONOVS
TEKSTS: JURIS RAĶIS, Karostas Glābšanas biedrības [Karostas cietuma] darbinieks
Raugoties pār Tirdzniecības kanālu uz Jaunliepājas pusi, tīri vai nejauši saskatāms zaļš tornis ar zeltītu krustu smailē. Dažs labs, taujāts par to, īpaši ieskatīdamies pilsētas ainavā, izbrīnā pārvaicā: "Vai tad tur ir kāda baznīca?" Patiesi, nams tā labi paslēpies savā pilsētas daļā, visumā neuzkrītošs un nemanāms. Dienas steigā dodoties pa Raiņa ielu, tam pat iespējams paskriet garām. Nezinātājs, nākot no T. Breikša ielas puses, pamana tik torni, kurš paslēpies aiz lielas ēkas. "Droši vien noliktava," viņš padomā un, tikai klāt pieejot, saprot, ka tas ir dievnams.
Tuvākā apkārtnē nav citu baznīcu [pāris kvartālu tālāk kalpo Liepājas baptistu Nācaretes draudze – I.Ķ.], tāpēc varētu likties, ka tai nudien atrasta laba vieta. Galvu augsti nepacēlis, vari neievērot torni, kas uzbāzīgi neizslejas pār apbūvi, un tik nemanāma ir ieeja no Jelgavas ielas puses. Vienīgi nāksies pabrīnēties — kas tā par neizprotamu nišu, kas atgādina pusnograutu stūri? Tālāk pa iekšpagalmu iedams, apmeklētājs pamanīs pusgrautu ēku, no kuras sienas ārā spīd nozāģētas, aprūsējušas caurules, laikam tās simbolizē sarautās saites ar agrāko dzīvi – padomjlaika pirti. Vai apkārt daudz koku un krūmu? Te, uz pilsētas akmeņiem? Ja kāds kociņš ir, tad tas no celtnieku puses saudzēts. Sēta jaunmodīgi betona bruģakmeņiem klāta, tomēr zāle spraucas pa salaiduma vietām krietna sprīža garumā, tāpēc paliek pamestības un nolemtības iespaids. Klusums, nevienas dzīvas dvēseles. Nemana arī darbīgos jauniešus, lai gan biju dzirdējis, ka te notiek radošas nometnes kristīgā garā. Pavirši ar līmlenti aizlipinātā, ieplaisājušā loga rūts gan liecina, ka kādas aktivitātes te tomēr ir bijušas.
T. Breikša ielas pusē – metālā kalts žogs, aiz tā, uz namu lūkojoties, pamanāms – jā, te laikam baznīca, jo nu redzams, ka zvanu tornis kopā ar lielo noliktavu atgādinošo ēku kopā būvēts. Ziemeļu puses lielais, apaļais logs krietni samulsina. Vai tad Liepājā saule aust un riet citādi? Vai gaismai šai gaismas templī ieeja aizliegta?
Papētot būvi tuvāk, rodas neizpratne. Nez kāpēc izskatās, ka mākslīgi salipināti kopā dažādi stili. Varbūt namu cēluši dažādi arhitekti dažādos laikos un katrs savā vīzē un gaumē? Jeb būvējot likts pēc kārtas viss, kas tobrīd sadabūts, – tik dažādas ir logu ailas, teju katra savādāka. Sienas – vienubrīd kā no viduslaikiem ar ciešu mūri un šaurām šaujamlūkām, kuras nepabeigtas. Cituviet atgādina daudzdzīvokļu ēkas fasādi. Turpat arī stikla siena, aiz kuras saskatāma moderni iekārtota baznīca. Durvis gan cieši slēgtas, bet, cik jau nu, no ārienes snaikstoties, redzams, – iekārtojums krietni vien atšķirīgs no vecajām, klasiski iekārtotajām katoļu baznīcām. Aiz stiklotā norobežojuma vēl kas interesants – tūlīt aiz ieejas durvīm ir fiziskās atvieglošanās vieta. Cerams, tā apmeklētājiem tomēr vienmēr pieejama…
Cik tad tālu apkārt dzīvojošajiem līdz šejienei? Ar mašīnu braukt nav vērts, pie tam pāris baznīcēnu transporta līdzekļi aizņems visu brīvo vietu iepretim ieejai. Ar velosipēdu? Nebūs kur tos salikt. Labāk ar sabiedrisko transportu – tepat, Raiņa ielā ir pietura. Ļaudis ar īpašām vajadzībām, savos ratiņkrēslos iepriekš izmocījušies pa izsistajiem trotuāriem, vismaz dievnamā iekļūt var bez problēmām.
Savdabīga celtne. Galvenais – pārtapšana. Bijusī miesas šķīstītava – pirts – pārtapusi gara stiprināšanas veidolā – baznīcā. Agrāk diesviensazinkur izmantotie ķieģeļi veido jaunu, noteikti pavisam citu būvi. Varbūt tāpēc baznīca izstiepusies paralēli Raiņa ielai no Jelgavas ielas līdz pat T. Breikša ielai, paslēpdamās aiz ielmalas namiem, un ar vienlaidus sānu mūri norobežojas no citām mājām. Varbūt tā arī vajag, īpaši, ja torņa krustā vienmēr sēž vai nu kaija, vēstīdama par jūras tuvumu, vai kāda vārna, apliecinādama piederību šai pilsētai. Kādreiz te būs rosība un kupli apmeklēta vieta.
© V10
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.