Liepājas vasarnīcu kvartāls ir rajons, kur pēc 1894.gada apbūves noteikumiem nedrīkstēja būvēt īres namus. Neskatoties uz to daži īres nami tika uzbūvēti, un viens no tiem ir Dzintaru iela 3/5.

Nams celts 20.gadsimta sākumā. Viens no pirmajiem zemes gabala īpašniekiem pēc 1915.gada Liepājas namīpašumu saraksta bija Wheeler- Hill. Savukārt 1925.gada Liepājas latviešu kalendārs liecina, ka ēkas īpašnieks bijis R. Hiršfelds – Liepājas ebreju bankas turētājs. Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš zina stāstīt, ka Hiršfelda ģimene bija ļoti turīga un viņi bija vieni no tiem, kuri organizēja ebreju izceļošanu uz Palestīnu. 1930.gadā kā ēkas īpašnieks minēts M. Dāvids. Viņam piederēja arī ēkas Dzintaru ielā 5 un 7.

Dzintaru iela 3/5 (agrāk 3) pildīja īres nama funkcijas, kurā atradās vairāki īpašnieka ģimenes dzīvokļi. Šis bija viens no retajiem īres namiem Liepājas vasarnīcu kvartālā, jo līdz 1912.gadam šajā rajonā bija aizliegt tos celt, to paredzēja Liepājas apbūves noteikumi. Tajos bija minēts arī tas, ka ēka nedrīkst atrasties tuvāk kā trīs asis no ielas malas, kas ir aptuveni divi metri. Katras mājas priekšā bija jāizveido mazdārziņš un žogi nedrīkstēja pārsniegt 60 cm augstumu. Daļa no šiem apbūves noteikumiem darbojas arī šodien.

"Ēkas ieejas niša būvētu vācu stilā," stāsta Silakaktiņš. "Nama teritoriju ieskauj betona žogs ar dekoratīvu ažūru rakstu. Savukārt ēkas iekšpusē izbūvēts ziemas dārzs, tajā visbiežāk audzēja lauru, banānu, apelsīnu kokus un palmas, kurus bieži vien vasaras sezonā izvietoja dārzā.

Uzreiz pamanāms ir būves izteiktais jumta pacēlums. Šādu līdzību var saskatīt ar netāli esošo īres namu Dzintara ielā 9. Abi nami veidoti jūgendstilā.

Liepājas arhitektūrā vērojami divi jūgendstila virzieni, vienu no tiem raksturo vijība, savukārt otra iezīmes ir tikai ģeometrisko dekoru izmantojums vai pat pilnīga atteikšanās no dekoriem ēkas arhitektūrā. Dzintaru iela 3/5 ir minētā otrā jūgendstila virziena paraugs, tas uzskatāms par vīrišķīgi atturīgu un smagnēju namu.

Arhitektūras zinātņu doktors Jānis Krastiņš raksturo ēku Dzintaru ielā 3/5: "Tā veidota stateniskā jūgendstilā." Nama arhitektūrā jaušama vācu "Heimatstila" jeb "dzimtes stila" iezīmes, kuras vārdiem grūti aprakstīt. Ēkai ir spēcīga apjoma plastika un pavisam skopa ornamentālā apdare. Tai ir savdabīgi vārti, kas savietoti ar sarga mājiņu. Vārtu stabu rotā cilnis ar tipiskā jūgendstila grafikā izveidotu ēkas adreses skaitli. Ēka ir arhitektoniski ievērojama, bet tās arhitekts nav zināms."

Nama sētā ir plaša dienvidu terase un akmens dārzs. Tajā tika rīkoti šī rajona tradicionālie vasaras dārza svētki. Silakaktiņš stāsta, ka dārzs šajos svētkos tika rotāts ar ķīniešu lukturīšiem un viesus izklaidēja mandolīnu orķestris. Dažreiz tika rīkoti arī dzejas lasījumi, bet vēsākos pavasara vai rudens vakaros viesi tika uzaicināti baudīt karstu punšu.

Šobrīd ēka piedzīvo fasādes restaurāciju, tādā veidā saglabājot tās arhitektonisko vērtību. Arī dārzs daļēji saglabājis savu vēsturisko gaisotni – tajā saglabājusies vasaras terase. Nams vairs nav vienas ģimenes īpašums, to apdzīvo vairākas, savā starpā nesaistītas ģimenes.