Liepājas jaunais teritorijas plānojums atklāj realitāti – pilsēta saraujas mazāka. Līdz 27.janvārim ikviens liepājnieks vēl var iesniegt savus priekšlikumus par izstrādāto plānojumu.

Piedāvājam laikrakstā "Dienas Bizness" (DB, 6.janvāris) publicēto Vēsmas Lēvaldes materiālu par izstrādāto Liepājas teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem. Ar šo publikāciju rosinām mūsu lasītājus iesaistīties diskusijā par pašvaldības izstrādāto dokumentu. Rakstiskas atsauksmes Būvvalde un domes Apmeklētāju pieņemšanas centrs pieņem līdz 27.janvārim.

Lai gan pašreiz spēkā esošajā pilsētas attīstības stratēģijā noteikts mērķis atgūt 100 tūkstošus iedzīvotāju, kā tas bija padomju laikos, teritorijas plānotāji lēš, ka desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits saruks un stabilizēsies ap 70 tūkstošiem. Atbilstoši šai piezemētajai prognozei veidots arī teritorijas plānojums, kuru apstiprināt pašvaldība cer janvāra beigās vai februāra sākumā. «Pilsētai ir atstātas paplašināšanās iespējas, ja tāda nepieciešamība rastos,» skaidro Liepājas būvvaldes plānošanas daļas vadītājs Arvīds Vitāls. Reāls, kompakts teritorijas plānojums ar skaidri nolasāmiem apbūves nosacījumiem ir telpisks skatījums uz pilsētas nākotni. Savukārt jauna attīstības stratēģija, ko pašvaldība cer izstrādāt šogad, sniegs idejisku saturu Liepājas nākotnes vīzijai. Pašvaldība cer, ka pilsētvide kļūs kvalitatīvāka, akcentējot vides un kultūras vērtības, kas savukārt rosinātu uzņēmējdarbības aktivitāti.

Kompromiss ar ostu
Pēc sabiedriskās apspriešanas pērnajā pavasarī plānotāji pārstrādāja dokumenta pirmo redakciju, jo vairāk nekā pustūkstotis iedzīvotāju bija parakstījuši dažādus iebildumus un priekšlikumus. Par veiksmīgu kompromisu A.Vitāls nosauc ostas daļēju piekāpšanos iedzīvotāju prasībām un plānotāju iecerēm. Sabiedrībai pieejama teritorija tagad paredzēta vairākās vietās pie Karostas kanāla, kur iepriekš bija «zaļā gaisma» tikai ar ostu saistītai uzņēmējdarbībai. Plānojums atļauj piekļuvi arī Ziemeļu un Dienvidu molam, kas ir iecienītas pastaigu vietas, bet pret to agrāk iebilda ostas nomnieki. Turklāt plānotāji paredzējuši Ziemeļu priekšpilsētā līdz molam iespēju izveidot gājēju promenādi un atpūtas vietu tajā pludmales daļā, kas vēl nav slēgta iedzīvotājiem transporta un loģistikas infrastruktūras dēļ. Plānotāji cer uz kompromisu ar zvejniekiem arī pilsētas centrā, paredzot atvērt pieeju Dienvidu molam un nākotnē izveidot ielu, kas ļautu no Vecās ostmalas promenādes aiziet vai aizbraukt līdz jūrai.

Inventarizē ēkas
Liepājas vēsturiskais centrs, uz kuru attiecas īpaši būvnoteikumi un kur nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja, sarucis mazāks, izslēdzot Jaunliepāju. Plānotāji inventarizējuši faktiski katru ēku, atvieglojot būvniecību tur, kur vēsturiskā vērtība nav liela. Taču iezīmēti īpaši «sarkanie koridori» arī ārpus vēsturiskā centra, kur jāsaglabā kādas arhitektoniskas vai pilsētbūvniecības vērtības. Piemēram, ir rajoni, kur ēku fasādes ir tikai no sarkanajiem ķieģeļiem, ielas, kur ietvju segumā ir vēsturiskais klinkera bruģis. Plānojums regulē vizuālo risinājumu un materiālu izvēli šajās īpašajās zonās. «Samazinām birokrātiju, bet negribam zaudēt vēsturisko pilsētas vērtību,» skaidro A. Vitāls. Plānojums akceptē iepriekš uzsākto Karostas ielu tīkla atjaunošanas procesu, kura ietvaros jau nograutas vairākas blokmājas un atklāts skats uz Karostas katedrāli. Karosta ir arī viena no perspektīvajām teritorijām, kur varētu attīstīt savrupmāju apbūvi, ja migrācija iegūtu pozitīvu tendenci. Definēti apbūves mērķi un nosacījumi katrā rajonā. Piemēram, jūrai piegulošajā teritorijā apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 20%, tiek regulēts arī apbūves augstums, pieeja jūrai, kanāliem un Liepājas ezeram. Priekšroka ūdens malās ir rekreācijai, atpūtai.

Pārvietosies «zaļāk»
Izstrādātajā teritorijas plānojumā pilnveidota transporta shēma. Precizēta autobusu, tramvaja kustības perspektīva, kā nozīmīga transporta sistēmas sastāvdaļa iezīmēti veloceliņi. Veloceliņu tīkls pārklāj visu pilsētu un dalās eiromaršrutos un vietējas nozīmes maršrutos. Četri Eiropas nozīmes velomaršruti izved cauri Liepājai Rīgas un Ventspils virzienā. «Ja valsts līmenī būs pieejama Eiropas fondu nauda velotūrisma attīstībai, Liepājai ir dokuments, kas apliecina, ka mēs šādus ES nozīmes maršrutus gribam ieviest,» skaidro A. Vitāls. Vietējas nozīmes maršruti domāti pilsētnieku pārvietošanās vajadzībām.
DB rakstīja, ka Liepājas plānojums aktualizēts pirmo reizi kopš 1998. gada, un to izstrādājusi SIA Grupa 93 sadarbībā ar Liepājas pilsētas būvvaldi. Plānojums skaidro pilsētas turpmākās attīstības telpisko redzējumu nākamos 12 gadus (līdz 2023.gadam).

Karte:Liepājas teritorijas plānojuma gala redakcija. Avots: Liepājas būvvalde