"Idejas ir, varēšana arī vēl ir," saka topošā "Juliannas pagalma", agrāk šūšanas fabrikas "Sprīdītis", pirms tam Augusta Kētena tipogrāfijas saimniece, uzņēmēja Līga Eglīte.

Līga Eglīte (veikala "Art Nouveau Riga" jeb "Jūgendstila paviljons" īpašniece), viņas dzīvesbiedrs, aviators Pauls Cālītis un arhitekts Jānis Sauka ar sievu Zani ir "Juliannes pagalma" īpašnieki. Visi – rīdzinieki, lai gan, kā saka Līga Eglīte, kura dzīvojusi gan Ņujorkā, gan Edinburgā, gan Itālijā, – arī pasaules pilsoņi.

Ventspilij čaula, Liepājai – saturs
Abas ģimenes Liepājā nonākušas caur... Pāvilostu.

Līga Eglīte: "Jau ilgus gadus vasarējam Pāvilsotā, un rezi gadā atburājām arī uz Liepāju. Šai pilsētai ir interesants pievilkšanas spēks, savs vēsturiskais šarms – industriālais, jūgendstila, koka arhitektūras mantojums. Tam visam ir smeķis. Ja Ventspilij ir čaula, tad Liepājai – saturs."

Pasaulē populārā industriālā estētika uzrunājusi visvairāk. Neatkarīgi viens no otra gan Saukas, gan Līga Eglīte portālā ss.lv pamanījuši, ka tiek pārdots īpašums Friča Brīvzemnieka ielā 7. Sākuši viens otram stāstīt, un izrādījies, ka runa ir par vienu un to pašu sludinājumu...

"Kā bieži tas notiek, lēmumu pieņēmām spontāni. Pragmatiski pieejot, tas nebūtu noticis."

Vezums ir pamatīgs. Ne tikai finansiāls, bet arī emocionāls un prāta, bet – to ir prieks vilkt, atzīst Līga Eglīte. Un, kamēr šī spontanitāte un enerģija ir, viss ir kārtībā. Arī idejas ir un varēšana vēl ir.

"Tikai darīšanas vaina," smaidot saka Līga Eglīte.

Mūsu saruna notiek restorāna – bāra "MO Liepāja" tikko atvērtajās telpās, dzerot oriģinālo "Rocket Bean Roastery" pupiņu kafiju.

"Viņi ir mūsu pirmie nomnieki," priecīga par šādu pavērsienu ir "Juliannas pagalma" saimniece.

"Te patiešām var skaisti padzert kafiju, un to var atļauties jebkurš. Jāmācās baudīt!" – teic Līga Eglīte, piebilstot, ka nomainās paaudzes un domāšana, un "tas pamazām atgriežas".

Skaidra vīzija
"Juliannas pagalma" saimniekiem ir skaidra vīzija, ko viņi vēlas, – atvērta plānojuma telpa (lofts), atvērts pagalms un skaists skābardis vidū. Koks pagaidām gan vēl atrodas kokaudzētavā "Īves", jo pagalma labiekārtošana ir tikai sākusies, un arī no ēkām pilnībā izremontēta vien daļa no Ziemeļu korpusa, ap 600 kvadrātmetriem, kur mājvietu atradis "MO" un kur vēl ir iespēja nomāt arī telpas ar ekskluzīvu skatu uz ostu otrajā stāvā un puspagrabstāvu. Vēl remontējams arī Dienvidu korpuss, taču tas, pēc Līgas Eglītes sacītā ir daudz labākā stāvoklī, nekā Ziemeļu.

"Juliannas pagalma" saimnieki ir atvērti dažādām idejām, kā piepildīt kompleksa saturu, arī pašiem ideju netrūkstot, taču – "pietrūkst kapacitātes, tad būtu jāpārceļas uz Liepāju pavisam".

Mazliet vēstures
Kāpēc šim vēl līdz galam nepabeigtajam kompleksam ir dots "Juliannas pagalma" nosaukums? Atbilde ir pavisam vienkārša – pirmajā oficiālajā Liepājas kartē, uz kuras ir redzams gadskaitlis "1797", tagadējās Brīvzemnieka ielas nosaukums ir Juliannas iela (latviskojot šo nosaukumu). Tas licies gana romantisks un intriģējošs, turklāt – kā sava veida nodeva vēsturei, tiem cilvēkiem, kas te savulaik darbojušies.

"Mūsu devīze ir – ar cieņu pret pagātni, ar skatu nākotnē."

"Pagalma" saimnieki ir priecīgi arī par Liepājas pašvaldības sniegto atbalstu – konkursā iegūts līdzfinansējums ēku arhitektoniski vēsturiskajai izpētei, un tas ļāvis daudzko uzzināt par iegūto īpašumu.

"Iespējams, ka bez līdzfinansējuma, mēs šo posmu būtu apgājuši, jo izdevumu ir ļoti daudz, tikko paņēmām pirmo kredīto."

Šogad atkal saņemts līdzfinansējums – fasādes atjaunošanai. Līga Eglīte slavē gan Liepājas būvvaldi, gan zemesgrāmatas un Ieņēmumu dienesta darbiniekus, kuri izrādījuši sapratni un snieguši atbalstu jeb, kā saka Līga, "kopā gatavi darīt, lai notiktu". Tad arī saimniekiem esot prieks "risināt lietas".

Pirmais no zināmajiem industriālajiem uzņēmumiem šeit bijusi Augusta Kētena tipogrāfija (apliecinājums tam – sienu pakojumā uzietās etiķetes, kas tur drukātas). Vēlāk, padomju laikos, te šūta gan zīdaiņu veļa, gan bērnu sandales. Pirms Kētena tipogrāfijas visticamāk ēku komplekss bijis saistīts ar ostu un noliktavu saimniecību, taču tam kā pierādījums varētu kalpot vienīgi par Dienvidu korpusu dēvētajā ēku daļā uzietās 18.gadsimta bruses un, komunikācijas rokot, atrastais sarkano ķieģeļu grīdas bruģējums divarpus metru dziļumā.

Uzziņa
Augusta Kētena tipogrāfijas (vēlākās šūšanas fabrikas) apbūves kompleksa teritoriju veido divi gruntsgabali ar kopējo platību 2049 m², tajā skaitā zemes gabals Friča Brīvzemnieka ielā 7 ar vienu ražošanas ēku 271 m² platībā un 1778 m² zemes gabals Kuģinieku ielā 5, ar tajā izvietoto ražošanas un dzīvojamo ēku.

Kopš 1909. gada, kad tika veikta divu zemesgabalu apvienošana, teritorijas izmēri un konfigurācija nav būtiski mainījusies. Ziemeļu un dienvidu pusē līdz ar zemesgabalu robežām uzbūvētās ēkas veido noslēgtu taisnstūrveida teritoriju ar samērā plašu asfaltētu pagalmu. Asfalta segums daudzviet sadrupis, un domājams, ka vismaz zem daļas no tā atrodas/atradies bruģis. Pret ziemeļiem un dienvidiem vērstās ēku sienas veidotas kā pretugunsmūri, pie kuriem piebūvētas blakus esošo grunstgabalu ēkas.

(No Andra Biedriņa vēsturiski arhitektoniskās izpētes materiāliem)