Kalnciema kvartāls miniatūrā vai tomēr neatkārtojams vietējais "produkts"? Viedokļi par Juliannas pagalmu var atšķirties, taču neapstrīdams ir fakts, ka no pamestas fabrikas tas pamazām pārvērties vienā no pievilcīgākajām Liepājas vietām, kur atvērti biroji un ko iecienījuši laba ēdiena un dzērienu baudītāji.


Juliannas pagalmā valda rosība: biedrība "RadiVidiPats" atvērusi mantu "(pār)maiņas punktu", restorāna "MO" viesmīļi klāj galdus, viens no pagalma īpašniekiem un reizē šī kompleksa arhitekts Jānis Sauka kopā ar darbu vadītāju pārlūko darāmo.


Portāls irliepaja.lv ne pirmo reizi sarunājas ar vienu no Juliannas pagalma saimniecēm – Līgu Eglīti, kurai šoreiz pievienojusies otra īpašniece – Jāņa Saukas dzīvesbiedre Zane Sauka. Klāt nav vienīgi ceturtais komandas dalībnieks – Līgas dzīvesbiedrs Pauls Cālītis.


Pagalma saimnieces Zane Sauka (no kreisās) un Līga Eglīte.

"Mums ir paveicies, ka varam katrs savas stiprākās puses veiksmīgi realizēt Juliannas pagalma attīstībā, bet katrs no mums ārpus Juliannas pagalma strādājam arī algotu darbu citviet," par četrotni saka Līga Eglīte.


Kā jūs iepazīstinātu ar sevi, Zane?

Man ir ekonomiskā izglītība, un manas ikdienas aktivitātes ir sadarbība un komunikācija ar Juliannas pagalma iemītniekiem.


Līga, saucat sevi par projekta vadītāju, ko tas īsti nozīmē?

Es redzu lielu bildi, un man patīk, ka process virzās uz priekšu un ka varu mudināt procesa dalībniekus virzīt to uz priekšu, lai sasniedzam rezultātu.


Jānis Sauka ir šī kompleksa arhitekts, bet kāda loma Juliannas pagalma projektā ir pilotam Paulam Cālītim?


Zane: Pauls ir ārkārtīgi pragmatisks...


Līga:... viņš ir mūsu finanšu pārraugs.


Visi esat rīdzinieki. Kāpēc Liepāja? Varbūt ir kāda saistība ar šo pilsētu?

Līga: Līdz šim projektam mums nav bijusi saistība ar Liepāju. Vienīga saistība –


kad vasarējām Pāvilostā, mēs šad un tad atburājām uz Liepāju. Pilsēta likās ļoti pievilcīga, un arī īpašumi, kas bija pieejami, stilistiski mūs uzrunāja.


Zane: Uzrunāja šis konkrētais pagalms, ēkas un pagalma ideja.


Līga: Jā, vārds pa vārdam, un beigās izrādījās, ka Jānim ir vistiešākās saiknes ar Liepāju, ko viņš nekad neafišēja un par ko nekad nebija runājis – Kārlis Sauka, Jāņa vecvectēv ir diezgan zināms mākslinieks Liepājā.


Zane: Dziļā bērnībā Jānis pat ir dzīvojis Liepājā.


Līga: Bet šo projektu sākām, neapzinoties, ka kādam no mums ir saikne ar Liepāju. Tikai procesā uzzinājām, ka ir ievērojama un skaista saikne.


Zane: Latvija ir tik maza zeme, ka kaut kāda, vismaz emocionāla saikne ir ar visām pilsētām.


Līga: Es tomēr cauri un cauri esmu kurzemniece, un Vidzemi – Valmieru, Cēsis – pat neapsvērtu. Tikai Kurzeme!


Vai neesat iecerējuši vēl kādu projektu attīstīt Liepājā?

Zane: Vēl nekā konkrēta, bet, ja sāc darīt, tu saproti, kas tev padodas, ko tu varētu, un tad jau idejas galvā rodas.


Līga: Idejas rodas, un, vai tās realizēsies, tas ir cits jautājums. Un šobrīd pat tas nav tik svarīgi. Bet iedvesma no šejienes ir visu laiku. Līdz ar to


ir tāds pacilājums, gribas vispār domāt par lietām un saprast, ko vēl var izdarīt, kamēr ir šis idejiski un ekonomiski aktīvais periods dzīvē.


Lai pēc tam ir prieks, paskatoties atpakaļ, un lai arī šobrīd nav tāda stagnācija un pagurums. Skaidrs, ka pēc šī, mēs vairs nevarētu atgriezties biroja darbā no deviņiem līdz pieciem. Iedvesmo un varam arī lepoties, ka Juliannas pagalms šajā pilsētas rajonā, kanālmalā, kas ir liela vērtība, bet līdz šim ir bijusi tāda dusoša, ir parāvis vaļā plūsmu – lieli plāni ir bijušajā Fonteina īpašumā, koncertzāles apkārtnē notikušas māju rekonstrukcijas. Rajons patiešām sācis burbuļot. Tas liek cerēt, ka Liepājas vasaras sezona varētu pagarināties. Par to daudz runā arī tūrisma centra vadītāja Inta Šoriņa. Liepāja ir, ko piedāvāt, tikai tas ir jāpopularizē un arī jāattīsta, jāpapildina pakalpojumi.


Zane: Rīdziniekiem Liepāja patīk, un,


ja te būtu vairāk, ko darīt rudenī, ziemā, tas noteikti būtu aktuāli. Šobrīd vairāk ir tāds vasaras piedāvājums. Un arī viesnīcu piedāvājums nav liels.


Vai lēmumu iegādāties šo īpašumu agrākajā Juliannas ielā pieņēmāt bez domstarpībām?

Zane: Romantiskā vienprātībā! Bijām jau nobrieduši, ka darām – kāpēc ne? Vēlāk jau realitāte kļuva mazliet citādāka, bet ne sliktāka.


Līga: Reālāka! Bet tā jau ir ar visām lietām – sākas ar emocionālu pacēlumu, kas ir ļoti skaisti, jo iestumj to kuģi jūrā. Pēc tam ir ikdienas lietas, kas jādara. Arī piepildošās un aizkustinošās. Piemēram, kad te notika pirmie lielie svētki. Bija vienkārši neticami!


Mēs visi stāvējām pozitīvā šokā par to, ka mūsu lolojumā tas patiešām notiek.


Zane: Tas ir fantastiski, ka pašvaldība tik ļoti nāk pretī. Gan saistībā ar juridiskiem jautājumiem, gan tajā, ka viņiem ir interese rīkot šos svētkus pie mums. Tas arī bija viens no mūsu sākotnējiem mērķiem, bet skaidrs, ka vieni paši tos sarīkot mēs nevarētu.


Līga: Cik zinu, tas arī iet roku rokā ar kanālmalas attīstības stratēģiju, ar Liepājas nākotnes vīziju. Šie svētki ir instruments, veids, kā atvilināt cilvēkus, iepazīstināt ar šo galu un parādīt, ka tas nav nomaļus no Rožu laukuma, no klasiskā centra.


Ļoti jauki, ka ir šī sinerģija, ka neeksistējam savā burbulī – re, kādi mēs lieliski,


bet sākotnējā doma, ka mēs varētu Liepāju papildināt, patiešām ir realizējusies.



Sākumā arī apzinājāties, ka šāds ieguldījums atmaksāsies ļoti lēni?

Zane: Protams. Liepāja nav Rīga, te ir savādākas cenas, un arī no kreditēšanas iespēju viedokļa Liepāja nav Rīga, bankas ir ārkārtīgi rezervētas un ļoti grūti pārliecināmas. Tagad, kad mums jau ir kaut kāda vēsture, tas mazliet maina attieksmi, bet sākotnēji bija grūti pārliecināt, ka Liepājā kaut kas sanāks.


Līga: Atgriežoties pie jautājuma par vienprātību, ļoti veiksmīgi ir, ka visiem četriem cilvēkiem, kas esam šeit nolasījušies, biznesa vīzija nav tikai ārkārtīga aprēķina vadīta naudas pelnīšana, bet tā ir arī sirdslieta.


Skaidrs, ka šī nekad nebūs naudas mašīna, bet gandarījums – jā. Mēs laikam esam arī baudītāji.


No vienas puses pragmatiski, un skaidrs, ka ir jārēķina, bet no otras puses – baudītāji, kam svarīgi, lai tā lieta patiktu, interesētu, lai var dzīvot līdzi.


Kad Juliannas pagalms varētu būt pilnībā gatavs?

Zane: Vasarā būs pieci gadi, kopš iegādājāmies īpašumu un gribētu šo faktu atzīmēt ar pabeigta darba sajūtu.


Līga: Ļoti labs dzinulis un motivators ir tas, ka mums ir Liepājas domes līdzfinansējums ēku fasāžu restaurācijai. Un vēl viena patīkama lieta, ko atcerēties, ir,


kad pirmajā reizē saņēmām līdzfinansējumu – arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei, šeit vēl bija dzeloņdrātis, viss bija aizaudzis un pa pusei sabrucis,


un vienā no portāliem pie paziņojuma par līdzfinansējuma piešķiršanu cilvēks bija pielicis šīs postažas foto un ārkārtīgi indīgu komentāru, "vai dome tiešām nedomā, piešķirot šim finansējumu, jo te noteikti nekas nebūs!". Var jau arī saprast. Man būtu tāda pati sajūta, skatoties uz līdzīgu vietu. Bet mēs visi četri toreiz nosmējāmies, jo zinājām, ka viss virzīsies uz priekšu un šī ir pareizā vieta, kur investēt.


Zane: Vēl mums ar Līgu ir doma, ka pienācis laiks koncentrēties uz šīs vietas stāstu – vizuāli, vēsturiskās detaļās, jo stāsts ir ļoti interesants. Sākotnēji šeit bijusi Kētena  tipogrāfija, kas 1877. gadā sāka drukāt pirmo Liepājas latviešu avīzi – politisku un literāru dienas laikrakstu “Liepājas Pastnieks".


Līga: Lai cilvēks, atnākot, var palasīt, uzzināt kaut ko vairāk par šo vietu, novērtēt to. Jānis to sauc par "ķirsīšiem uz kūkas". Kūka būs sataisīta, un tad varēsim pieķerties ķirsīšiem – apzaļumošanai, vizuālajam noformējumam, informatīvajam materiālam.


Juliannas pagalmā šobrīd darbojas
Kompleksa apakšējos stāvos ir vairāki ēdinātāji, tostarp alus bārs, pirmais un pagaidām Liepājā vienīgais grieķu restorāns, Liepājas veloparks ar savu riteņu darbnīcu. Ir ļoti jauki mazie pakalpojumi skaistumam un garam – frizētava, divi kosmētikas saloni, masāžas, šūšanas, tetovēšanas saloni, septembrī durvis vēra vingrošanas zāle. Te pajumti atradusi arī suņu frizētava.


Lielāki nomnieki ir IT uzņēmums, kas izpleties otrajā stāvā, skandināvu kuģu komandu fraktētāji. Pirmais, kas noticēja Juliannas pagalma nākotnei un ienāca tobrīd vēl tukšā vietā, bija restorāns "MO" ar tā dvēseli – šefpavāri Jolantu Bulu. Nomnieku spektru labi papildina arī kultūrvieta "Kursas putni" un nevalstiskā organizācija "RadiVidiPats".