Aizvadīta SIA "Liepājas RAS" un portāla irliepaja.lv kopīgi rīkotā diskusija par Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna līdzšinējo un turpmāko darbību.


Pusotru stundu garā diskusija, kurā piedalījās ap divdesmit dalībnieku, pārstāvot gan atkritumu apsaimniekotājus un operatorus – "Liepājas RAS", "EKO Kurzeme", "Vides pakalpojumu grupa", Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju (LASUA), gan Liepājas un Grobiņas pašvaldības, gan iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas – "RadiVidiPats", "Dabas zona", bija tāda kā neliela iesildīšanās pirms nākamās diskusijas jūnija beigās. Tajā jau konkrēti tiks spriests par priekšlikumiem jaunajam Liepājas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plānam, kura izstrādes termiņš ir 2022. gada beigas.


Diskusiju iesāka "Liepājas RAS" vadītājs Normunds Niedols ar ieskatu reģiona atkritumu apsaimniekošanas nesenajā vēsturē, "lai varētu iet tālāk un nākamās sarunas organizēt par idejām un priekšlikumiem, kādam vajadzētu izskatīties Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānam laika posmam līdz 2028. gadam".


Mūsdienu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide
Runājot par atkritumu apsaimniekošanas mūsdienu sistēmas izveidi, tās aizsākums meklējums ap 1997. gadu, kad tika pieņemta nacionālā programma "500 -", jo tobrīd Latvijā bija vairāk nekā 500 atkritumu izgāztuvju. Tika izveidoti atkritumu apsaimniekošanas reģioni un pašvaldības uzņēmumi, kas šos reģionus apkalpoja. Liepājā par tādu kļuva pašvaldības SIA "Liepājas RAS". Līdz 2002. gadam Liepājas reģionā tika rekultivētas 27 izgāztuves, līdz 2004. gadam – arī atkritumu izgāztuve Šķēdē. Darbu Grobiņas pagastā uzsāka poligons "Ķīvītes", kurā līdz pat šim laikam nonāk visi nešķirotie reģiona atkritumi. Daļa no tiem tiek pārvērsti siltumā un elektrībā. Lai samazinātu nešķiroto atkritumu kalnu, 2016. gadā SIA "EKO Kurzeme" poligona teritorijā uzbūvēja šķirošanas uzņēmumu "Skudras". Gadu vēlāk uz septiņiem gadiem tiek noslēgti līgumi ar jaunajiem atkritumu operatoriem. Šogad valsts ir pieņēmusi jauno atkritumu apsaimniekošanas plānu 2021. – 2028.gadam un iezīmētas jaunās atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas.


"Tie ir galvenie atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides pieturas punkti," norādīja Niedols.


Šobrīd Liepājas reģions ir sadalīts trīs zonās, konkursa kārtībā izvēloties operatorus. Vienu no zonām apkalpo "Vides pakalpojumi Liepājā", pārējos – "SIA "EKO Kurzeme". Šāds modelis, pēc Niedola teiktā, Latvijā ir vienīgais, taču tā priekšrocības ieinteresējušas arī citus reģionus. "Uzskatu, ka izvēle bija veiksmīga".


No vairākām alternatīvām, ko atkritumu apsaimniekošanai pieļauj likums Liepājas reģiona pašvaldības izvēlējās veidot reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru (RAAC), kas pašvaldības vārdā nodrošina atkritumu apsaimniekošanu. Liepājas reģiona RAAC gan nav piešķirtas paplašinātas funkcijas, piemēram, maksas iekasēšana par atkritumu apsaimniekošanu.


Kopš atkritumu apsaimniekošanas plāna 2014. – 2020. gadam apstiprināšanas reģionā palielināts dalīto atkritumu vākšanas laukumu skaits (no trim uz sešiem), izveidoti atkritumu šķirošanas punkti.


"Šobrīd poligonā apglabājam tikai vienu trešo daļu atkritumu, pārējais tiek sašķirots, pārstrādāts, atgriezts apritē."

Viens no virzieniem, kam "Liepājas RAS" īpaši pievērš uzmanību, pēc Niedola teiktā, ir darbs ar sabiedrību, tās informēšana, vēlmju izzināšana, rīkojot aptaujas, organizējot ekskursijas poligonā, īstenojot Vides skolas interešu izglītības programmu.  Šis darbs ir nesis rezultātus – iedzīvotāji daudz vairāk interesējas par atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu, kļuvuši prasīgāki, uzskata Niedols.


Šķirošana kapsētās, dalīto atkritumu punkti, pazemes konteineri
Viens no jautājumiem, kuram diskusijas dalībnieki pievērsa uzmanību, bija dalībnieku iepriekš iesūtītais jautājums par atkritumu šķirošanu kapsētās: "Mans aplēsums ir, ka atkritumi pārsvarā, kādi 90 – 95%, ir organiskie atkritumi: skujas un puķes, to visu varētu kompostēt, bet tas tiek izmests ārā kopā ar plastikāta maisiņiem un stikla atkritumiem. Minimālais risinājums būtu novietot atsevišķi konteinerus bioloģiskajiem atkritumiem (kompostēšanai) un šķirotiem atkritumiem (polietilēns, stikls…)".


Rosinājums bija arī pie konteineriem novietot īpašus groziņus, ar kuru palīdzību kapu kopēji varētu nogādāt līdz konteineriem bioloģiskos atkritumus, nepiesārņojot konteinerus ar polietilēna maisiņiem.


Uz šo jautājumu tika saņemta Liepājas Kapsētu pārvaldes direktora Maira Plūksnas atbilde, ka no 1.aprīļa visās pilsētas kapsētās plānota šo šķirošanas procesu uzsākšana pilnā apjomā. Un "Ierosinājums par groziņiem ir interesants [..], bet tās jau būtu nākamās rīcības, kas jāveic, lai sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pilsētas kapsētās."


Deputāte Ludmila Rjazanova gan iebilda, ka arī kapsētās vajadzētu tādus pašus, atšķirīgu krāsu konteinerus, kā citur pilsētā.


Jautājums, kas radās Ievai Ignatovai ("Dabas zona"), noskatoties prezentāciju, bija, kāpēc Saldū ir 80 publiski pieejamie dalītās vākšanas punkti, bet Liepājā tikai 69? Kā skaidroja "Liepājas RAS" pārstāve Laima Lapiņa, šādi skaitļi ir tāpēc, ka pašvaldība atšķirīgi saprot "publiskos" un "privātos" punktus. Liepājā, piemēram, ir vairāk nekā 1200 privāto atkritumu dalītās vākšanas punktu, kas ir gan pie daudzdzīvokļu, gan privātmājām. Saldū, iespējams, punkti pie daudzdzīvokļu mājām tiek uzskatīti kā publiski. Arī SIA "EKO Kurzeme" vadītājs Andris Karlsons norādīja, ka "šī ir mūžīgā debate – privāts vai publisks, kā mēs to skaitām". Karlsons arī norādīja, ka "ir nedēļas, kad braucam uz vairāk nekā 500 privātmājām pēc šķirošanas maisiem, ko šādi neuzskaitām, jo tas nav kā punkts, lai gan tā arī ir iespēja iedzīvotājiem šķirot". Savukārt, kā norādīja "Vides pakalpojumu grupas" pārstāve Ramona Pitena, pie privātajiem punktiem tiek pieskaitīti ne tikai daudzdzīvokļu māju, bet arī iestāžu, ko uzņēmums apkalpo, šķirošanas vietas. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens norādīja, ka Liepājā gada sākumā šķirošana bija nodrošināta 479 punktos daudzdzīvokļu namiem, kas ir "stipri vairāk nekā lielākajai daļai" (Liepājā ir ap 600 daudzdzīvokļu mājas – irliepaja.lv).


Liepājnieces Kristīnes Dzelmes jautājums: kāpēc daudzdzīvokļu mājām šķirošanas konteineri tiek doti bez maksas, bet privātmāju īpašniekiem konteineri un maisi jāiegādājas par maksu.


Gan Pitenas, gan Karlsona atbilde bija, ka "maisi ir bez maksas". Savukārt konteineru uzstādīšana vienai privātmājai prasa pārāk lielas investīcijas, tāpēc tie jāiegādājas pašam. Taču operators ir gatavs sniegt pakalpojumu jebkuram klientam.


"Kas un kā tiek izlemts, kur atradīsies publiskie šķirošanas punkti?" – vaicāja Dzelme. Kā skaidroja Karlsons, tas tiek izlemts kopā ar pašvaldību, vai arī "pēc iedzīvotāju un apsaimniekotāju vēlmēm".


Grobiņas domes pārstāvis Uldis Vārna pastāstīja, ka pašvaldība nolēmusi sakārtot visas atkritumu izvešanas vietas, "lai būtu civilizēti", taču sastapusies ar iedzīvotāju pretestību – piemēram, katrs vēlas, lai šāds punkts būtu nevis pie viņa, bet kaimiņa mājas. Savukārt labi domātās šķirošanas vietas (laukumus) iedzīvotāji nereti pārvērš jaunās gružošanas vietās, radot papildu slogu pašvaldībai.


Vaicāts par atkritumu pazemes konteineriem, kurus daudzi liepājnieki vēlētos redzēt savā pilsētā, LASUA izpilddirektors Armands Nikolajevs atzina, ka to ieviešana vairs nav tikai eksperiments, tie jau ir populāri Ziemeļvidzemes reģiona lielajās pilsētās. Eksperimentālā kārtā pērn dažus izvēlējies Ventspils reģions, bet šogad savu loģistiku sākusi veidot Rīga.


"No vienas puses pazemes konteiners ir ļoti laba lieta, pirmkārt, tam ir lielāks tilpums, atkritumus var ilgāk uzglabāt, retāk izvest, vieglāk kontrolēt

– var uzlikt arī tā saucamos čipus pie konteineriem. Taču, izvietojot pazemes konteinerus, ir jārēķinās ar visām apakšzemes komunikācijām. Ja tas tiek iegremdēts trīs metru dziļumā, jau pēc pusotra metra sākas tāda "leiputrija"... Bieži vien pat pašvaldības atbildīgie dienesti nezina, kur kādas komunikācijas atrodas."


Vecrīgā, kur ir interese par šādiem pazemes konteineriem, problēma ir arheoloģiskie pieminekļi, nepieciešamība darbus saskaņot ar būvvaldēm, pieminekļi inspektoriem, atzina Nikolajevs.


"Taču tas katrā ziņā ir solis uz priekšu, un tas attīstīsies. Arī Liepājai tā ir perspektīva, izvietot šāda tipa konteinerus. Jo īpaši tagad, kad ražotāji piedāvā arī konteinerus ar nelielu iegrimi – līdz 1,2 metriem dziļumā. Šādu konteineru izvietošana pat nav jāsaskaņo ar būvvaldi, jo tas ir līdz komunikāciju līmenim. Tomēr to tilpums vienalga ir lielāks."


Pēc Nikolajeva domām piemērotākā vieta, kur uzsākt šādu konteineru izvietošanu būtu pie izejām uz pludmali.


Ilgāks laiks diskusijām, labāks rezultāts
Armands Nikolajevs atzinīgi novērtēja Liepājas reģiona atkritumu poligona organizācijas kārtību, "ejot "Getliņu" pēdās". Tāpat asociācijas pārstāvis uzteica reģiona dalījumu zonās un sadarbību ar lielajiem atkritumu operatoriem. Savukārt diskusijā skartos jautājumus par namu apsaimniekotājiem, kuri izvēlas mazāku konteineru skaitu un retākas izvešanas reizes, nekā vajadzētu, neievieš lielgabarīta atkritumu izvešanas sistēmu, kā arī šķirošanas punktiem un laukumiem, un to izvietošanu – "tā ir problēma visās vietās".


Nikolajevs informēja, ka šobrīd notiek Ministru kabineta noteikumu izstrāde konteineru dizainam visā valstī un piktogrammu sistēmai, lai iedzīvotājiem atvieglotu šķirošanu. Tāpat Ministru kabinets šobrīd strādā pie noteikumu projekta par atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu noteikšanu.


Nikolajevs uzteica Liepāju arī par to, ka savlaicīgi sāktas diskusijas par jauno reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu, jo, ātrāk sākot, paliks ilgāks laiks diskusijām, būs vairāk iespēju uzklausīt dažādas iedzīvotāju grupas, "līdz ar to nonāksiet arī pie labāka rezultāta".


Ludmila Rjazanova rosināja nākamajā diskusijā pieaicināt namu apsaimniekotāju pārstāvjus, jo "viņi piedalās atkritumu apsaimniekošanā, arī viņus idejas ir svarīgas, un viņiem ir jāsniedz savi priekšlikumi".


Kā skaidroja Normunds Niedols, ar lielākajiem namu apsaimniekotājiem "Liepājas RAS" ik mēnesi tiekas pašvaldības izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas konsultatīvajā darba grupā, kur arī tiek izrunāti aktuālie jautājumi.


Diskusijas noslēgumā Normunds Niedols atgādināja, ka nākotnē atkritumu apsaimniekotājiem noteikti būs jārēķinās ar "jaunām atkritumu plūsmām" – bioloģiskajiem un tekstila atkritumiem.


"Būs jāformulē, ko mēs gribam, kā mēs gribam, kas un cik daudz ir gatavs par to maksāt."


Mārtiņš Tīdens savukārt norādīja, ka "priekšā ir divi izaicinājumi – viens ir šis plāns un otrs ir iepirkums, kurš beidzās 2023. gada septembrī (iepirkums par atkritumu izvešanu – irliepaja.lv)". Tīdens arī uzsvēra, ka visiem lēmumiem ir jābūt pārdomātiem, jo, "ja kaut kas nestrādās, tā būs diezgan liela katastrofa, ja kaut kādu iemeslu dēļ netiks izvesti atkritumi".


Līdz 20. jūnijam "Liepājas RAS" gaidīs priekšlikums, idejas un ieteikumus jaunajam reģionālajam plānam, lai jau 29. jūnijā klātienes vai neklātienes diskusijā tos pārrunātu.