Lai varētu sākt vairākus pludmales labiekārtojuma projektus, jāsagaida Vides pārraudzības valsts biroja lēmums par izstrādātā plāna ietekmi uz vidi.

Pludmales un piekrastes teritorijas attīstības tematiskā plānojuma, ko Būvvalde izstrādāja jau 2015.gadā, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma publiskās apspriešanas sanāksme 24.oktobrī (ar to aizsākās ziņojuma publiskā apspriešana) bija pulcējusi tieši septiņus interesentus – pašvaldības iestāžu un daļu darbiniekus, kuriem SIA "Eiroprojekts" pārstāvji prezentēja sagatavoto ziņojumu, pie kura strādāts kopš janvārī noslēdzās iepirkums par tiesībām izstrādāt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Lai gan, kā atzina Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls, tematiskā plānojuma ietekmes uz vidi novērtējums ir pozitīvi vērtējams, jo paver plašāku skatu uz iecerētajām pārmaiņām pludmalē un piekrastē, pats par sevi tas neatrisina atsevišķu būvprojektu ietekmes novērtējumu – katram konkrētam projektam būs nepieciešams piemērot atsevišķu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.

Taču, kā savukārt uzsvēra ietekmes uz vidi ziņojuma izstrādātājas SIA "Eiroprojekts" prokūrists Pēteris Blumats, sagatavotais ietekmes uz vidi novērtējums dod zaļo gaismu "vieglajiem" pludmales labiekārtošanas pasākumiem.

Kā skaidroja Blumats, pēc ziņojuma publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Vides pārraudzības valsts birojs pieaicinās virkni ekspertu, kas vēlreiz novērtēs iecerēto labiekārtojumu iespējamo ietekmi uz vidi, un pieņems lēmumu. Tas varētu notikt vēl šogad, lēsa Blumats, kas savukārt ļautu jau 2018.gadā pēc tehnisko noteikumu saņemšanas no Reģionālās Vides pārvaldes sākt atsevišķu projektu īstenošanu.

Būvvaldei ir vairākas ieceres, ko tā vēlētos īstenot jau nākamajā un 2019.gadā, irliepaja.lv pastāstīja pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns. Viena no tām – Ziemeļu mola sakārtošana.

"Tā varētu būt autostāvvietas paplašināšana, jo pašvaldībai tur ir brīvs zemesgabals, apgaismojuma uzlabošana, ūdens un kanalizācijas tīklu pievilkšana."

Teritorija ap Ziemeļu molu ir ostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārziņā, un nākotnē tur plānots maģistrālais ceļš ar dzelzceļu. Līdz ar to nav lietderīgi ieguldīt lielus līdzekļus labiekārtojumā, teica Kalns.

Divi projekti, kuru īstenošana varētu notikt 2019.gadā, iecerēti arī Dienvidu pludmalē. Viens no tiem – Jūrmalas ielas pieslēgums pludmalei, kas ir viena no noslogotākajām, bet nesakārtotākajām izejām uz jūru.

Otrs projekts saistīts ar teritoriju starp koncertdārzu "Pūt, vējiņi!" un pludmali. Mazs posmiņš, taču, ja tiks rekonstruēts koncertdārzs, jāsakārto arī tā apkaime, uzskata Kalns.

Galvenais arhitekts neslēpj, ka ieceres plāno piesardzīgi, jo "vēl jau nav beigusies ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra". Tāpēc par turpmākajos divos gados plānotajiem trīs projektiem Kalns, saka "ļoti optimistiski".

Pēc iepazīšanās ar "Eiroprojekta" sagatavoto ziņojumu priekšlikumus vai viedokļus līdz 12. novembrim rakstiski var sūtīt Vides pārraudzības valsts birojam, Rūpniecības iela 23, Rīga, LV–1045.

Ar pašu ziņojumu iespējams iepazīties domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, Rožu ielā 6, kā arī šeit.