Ģirta Kronberga domes sēdē izteiktajam aicinājumam sestdien, 19.oktobrī, pulksten 13 apskatīt nākotnes autobusu, kas caurbraucot iegriezies Liepājā, deputāti nebija atsaukušies.

Toties Liepājas universitātei, kuras priekšā autobuss bija piestājis, garāmejošie liepājnieki izrādīja neviltotu interesi un labprāt izmantoja vienreizēju iespēju izmest līkumu pa Liepājas ielām, sēžot  šajā neparastajā transporta līdzeklī.

Beļģijā ražotais ar ūdeņraža gāzi darbināmais autobuss Liepājā bija apskatāms tikai tāpēc, ka uz un no Latvijas bija ceļojis ar prāmi Traveminde – Liepāja. Galvenā izrādīšanās šim transporta līdzeklim bija paredzēta miljona pilsētā Rīgā, kur no 17. līdz 20. oktobrim risinās izstāde „Vide un enerģija”.

Šāda iespēja redzēt klātienē pavisam jaunu Beļģijā ražotu ūdeņraža satiksmes autobusu „Van Hool A330 FC” (39 sēdvietas, var uzņemt ap simts pasažieru) bija pirmoreiz Baltijā.

Kā portālam pastāstīja autobusa šoferis, faktiski ražotāja – "Van Hool" – kvalitātes uzraudzības nodaļas vadītājs Luks Verstretens, no Liepājas autobuss tālāk dosies pie pircēja uz Itālijas pilsētu Sanremo, kur turpmāk tiks lietots sabiedriskā transporta vajadzībām. Līdz nonākšanai pie pircēja autobusam jāveic 500 km testa brauciens, pastāstīja Verstretens, un tas tika darīts Rīgā un Liepājā. Līdz prāmim, kā arī no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ autobusu nogādāja ar "Rīgas satiksmes" sagādātu treileri.

Izvizinoties pa Liepājas ielām – gan bruģētajām, gan asfaltētajām, pārsteidza autobusa klusā un patīkamā gaita. Bija arī jūtams, cik strauji salonā iestājas patīkams siltums, autobusam uzsākot braukšanu.

Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs, kurš arī bija pasažieru vidū, pastāstīja, ka ar ūdeņradi darbināms dzinējs šodien ir tāda pati revolūcija kā savulaik iekšdedzes dzinējs, kurš parādījās laikā, kad ierastais transporta līdzeklis bija zirga pajūgs. Tā galvenā priekšrocība ir absolūts draudzīgums apkārtējai videi, jo vienīgais, kas izplūst dabā no šāda transporta līdzekļa, ir tīrs ūdens.

Lai gan šobrīd autobuss ir ļoti dārgs – tā cena ir apmēram viens miljons eiro, investīcijas jau tagad varot atpelnīt ekspluatācijas laikā. Tieš itāpēc šādas tehnoloģijas sabiedrisko transportu jau izmanto bagātākās Eiropas pilsētas – Brisele, Londona, Oslo, Helsinki un citas. Tuvākajā laikā no rūpnīcas Beļģijā uz Itālijas pilsētu Aberdīnu ceļošot desmit šādi autobusi.

„Ūdeņraža tehnoloģiju praktiskās izmantošanas vēsture jau meklējama 1950./60. gadu kosmosa tehnoloģijās. Ūdeņraža auto šodien nav nekāda zinātniskā fantastika. Tie ir moderni elektroautomobiļi, kuriem elektrību rada kurināmā elements un ūdeņraža gāze un kuru draudzīgums videi un energoefektīvā darbība jau daudzviet pasaulē ir apliecinājusi ekonomisko izdevīgumu. Tā viennozīmīgi ir autoindustrijas nākotne,” skaidro Starikovs.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorijas vadītājs Dr.phys. Jānis Kleperis saka: „Mēs šodien varam lepoties ne tikai ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem alternatīvu ūdeņraža uzglabāšanas veidu pētīšanā un citās ūdeņraža tehnoloģiju jomās, bet arī ar bagāto ūdeņraža vēsturi Latvijā, piemēram, Latvijas autoražotājs „RAF” jau 1979. gadā pilnīgā slepenībā radīja pirmo ar ūdeņradi darbināmu busiņu, kas tika demonstrēts Maskavas Olimpiskajās spēlēs. Mums ir pieredze un zināšanas gan akadēmiskajos ūdeņraža enerģētikas materiālu un tehnoloģiju pētījumos, gan jauno tehnoloģiju vides un ekonomisko ieguvumu izvērtēšanā. Tagad ir svarīgi šīs iestrādnes izmantot ne tikai starptautiskos projektos, bet arī praktiski ieviest pie mums vides piesārņojuma mazināšanai un energoefektīvu risinājumu iedzīvināšanai ikdienā”.