Mēneša garumā Vides izglītības fonds apsekos Baltijas jūras piekrastes atkritumu problēmu Latvijas piekrastē, informē LETA.

No 28.jūnija sāksies Baltijas jūrai veltītās sociālās kampaņas "Mana jūra" īstenotais izpētes gājiens gar Baltijas jūras krastu, kura laikā Latvijas piekrastē 500 kilometru garumā mēnesi tiks analizēta Baltijas jūras piekrastes atkritumu problēma.

Izpētes gājiens gar Baltijas jūras piekrasti sāksies Nidā ar zaļās lentes pārgriešanu uz Lietuvas un Latvijas robežas, savukārt noslēgums gaidāms 28.jūlijā Ainažos pie Latvijas un Igaunijas robežas.

"Vides izglītības fonda" valdes vadītājs Jānis Ulme informēja, ka jūras piekrastes izpētes gājiens norisināsies Baltijas jūras piekrastes atkritumu monitoringa projektu "Marlin" laikā. "Protams, ka atkritumi nav aktuālākā Baltijas jūras problēma, taču tas ir labs indikators jūras veselībai un sabiedrības attieksmei. Ap Baltijas jūru esošās valstis atzīts, ka atkritumi piekrastē ir problēma," sacīja Ulme.

Viņš norādīja, ka patlaban nevienai no Baltijas jūras piekrastes valstīm nav pieejami uzticami dati par atkritumu problēmu piekrastē, lai tiktu izstrādāta rīcība problēmas risināšanai.

Piekrastes atkritumu problēma ir viena no nozīmīgākajām, ar kuru regulāri saskaras gan starptautiskas organizācijas, gan vietējās pašvaldības. Baltijas jūras piekrastes atkritumu projekts "Marlin" veidots ar mērķi, noskaidrot atkrituma situāciju Baltijas jūras piekrastē, veicot tās izpēti un, sabalansējot analīzes un ziņojumu metodes, samazināt piekrastes piesārņojumu.

Kampaņas "Mana jūra" uzdevums būs apkopot datus un faktus par piekrastē atrastajiem atkritumiem, apsekot atkritumu apsaimniekošanu pludmalēs un aicināt cilvēkus aizdomāties par to, kas ir jūra, ko cilvēki no tās ņem un ko dod tai pretī. Veicot atkritumu monitoringu jūras piekrastē, no iegūtajiem rezultātiem varēs spriest par to, cik daudz jūras piekrastes piesārņošanā vainojami atpūtnieki, jūras transports vai kaimiņvalstu iedzīvotāji, minēja Ulme.

Viņš skaidroja, ka Latvijas piekrastē ir izveidotas piecas pastāvīgas monitoringa vietas, kas parāda atkritumu problēmu jūras piekrastē saistībā ar sezonu maiņu, taču izpētes gājienā iegūtie rezultāti ļaus spriest tikai par vienas sezonas situāciju.

"Veicot atkritumu monitoringu jau pagājušajā gadā, nebija nevienas tādas reizes, kad dažādās piekrastes vietās nebūtu atrasts azbests. Izpētes gājienā iegūtie dati ļaus runāt arī par ražotāju atbildību. Ir skaidrs, ka pudeles izmet patērētājs, taču arī ražotājam vajadzētu justies atbildīgam it īpaši, ja uz pudeles tiek vēstīts, ka ražotājs ir zaļi domājoša kompānija. Skatoties no tā, ko visvairāk atradīsim jūras krastā, vērsīsimies pie attiecīgā ražotāja un aicināsim, piemēram, savākt atkritumus," sacīja "Vides izglītības fonda" valdes vadītājs.

Gājiena laikā monitorings tiks veikts pēc stingri izstrādātiem kritērijiem. Centrālā Baltijas jūras apkārtne būs pilotreģions, lai palīdzētu pielāgot šo jauno jūras piesārņojuma un atkrituma novērtēšanas modeli, sniedzot labākās prakses piemērus visā Baltijas jūras reģionā un pasaulē. Novērtējums tiks īstenots vismaz 12 reģionos Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Latvijā, kopumā veicot 96 pludmaļu tīrīšanu. Iegūtās zināšanas tiks izmantotas jūras piesārņojuma mazināšanas stratēģijām un plāniem.

Ulme akcentēja, ka jūras piesārņojums ir arī pārrobežu jautājums, jo atkritumu izcelsmes un uzglabāšanās reģioni bieži vien nav skaidri. Apvienoto Nāciju Vides programma ir izveidojusi vienotas vadlīnijas jūras piesārņojuma un atkritumu novērtēšanai.

Kampaņas "Mana jūra" gaitā tiks apkopoti piekrastes apsaimniekošanas labās prakses piemēri un negatīvie piemēri, plānotas tikšanās ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, savukārt lielajās pilsētās notiks jau plašāki publiski pasākumi. Kampaņai varēs sekot līdzi vietnē "www.manajura.lv", lai uzzinātu dalībnieku atrašanās vietu, jaunākās aktualitātes, noskatītos video dienasgrāmatas un intereses gadījumā pievienotos gājienam.

Projekta "Marlin" nolūks ir paaugstināt aktivitāti politisko lēmumu pieņēmēju vidū, radīt izpratni par situāciju plašākai sabiedrībai un ieinteresētajām personām, kā arī veicināt pašvaldības un nevalstiskās organizācijas atbalstīt un risināt Baltijas jūras piekrastes piesārņojumu problēmas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Rolands Bebris atzina, ka Baltijas jūras valstis ir ļoti aktīvas attiecībā uz atkritumu problēmu jūras piekrastē, taču citas valstis šai problēmai pievērš pārāk maz uzmanības. Piemēram, aizvadītajā nedēļā Brazīlijā notikušajā vides un attīstības jautājumiem veltītajā konferencē "Rio+20" maz tika runāts par atkritumiem jūrā un par atkritumu problēmu trešajās pasaules valstīs, kur lielajās upēs nonāk visi atkritumi un notekūdeņi, kas vēlāk nonāk līdz okeānam.

Rudenī, kad Rīgā viesosies zviedru dokumentālo filmu autors Folke Ridens, kurš iesaistīsies sarunās par Baltijas jūras problēmām un zemākajos ūdens slāņos atrodamo piesārņojumu un atkritumiem, tiks prezentēti arī izpētes pārgājiena rezultāti.