Liepājnieks, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers beidzis darbu pie apjomīga pētījuma „Latviskas izglītības iespējas Eiropā ārpus Latvijas”.

32 lappušu biezais pētījums, ko Austers veicis kopā ar apvienības izglītības referenti Dainu Grasi, ELA ikgadējās biedru organizāciju sanāksmes laikā tika prezentēts plašākai publikai.

Pētījuma mērķis ir sniegt vispārīgu informāciju par latviskās izglītības pieejamību Eiropā, ieskicēt rekomendācijas politikas veidotājiem gan valstiskā, gan nevalstiskā līmenī un radīt pamatu citiem fundamentāliem pētījumiem par nacionālo izglītību ārpus etniskās dzimtenes robežām. Darba pamatā ir no 2012. gada aprīļa līdz šā paša gada jūnijam veiktā Eiropas latviešu skoliņu aptauja (skolas bija aicinātas atbildēt uz 9 jautājumiem), Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes materiāli, piezīmes no Īrijas latviešu skoliņu skolotāju semināra Bredfordā 2012. gada 25. un 26. februārī un Latviešu valodas aģentūras ziņojums konferencei „Latviešu pasaulē – piederīgi Latvijai”, kas notika Rīgā 2012. gada 13. un 14. jūlijā.

Pētījums aptver bērnu latviskās izglītības projektus – neformālos un formālos – visās Eiropas valstīs, arī Gruzijā. Izņēmums ir Krievija un pārējās NVS valstis. Tiek analizētas skoliņu ģeogrāfiskās dislokācijas īpatnības, pastāvēšanas ilgums, mācību misija un saturs, skolnieku un skolotāju sastāvs, izmantojamās telpas un saimnieciskā situācija, aplūkota darbības koordinācija un pieejamais atbalsts, apskatītas formālās izglītības iespējas un veikts salīdzinājums ar somu diasporas nacionālās izglītības iespējām ārpus Somijas.

Darba tapšanas laikā tika apzinātas 36 Eiropas latviešu skolas. Aptaujas anketu aizpildīja 34 skolas; par divām – Lesteres (Lielbritānija) un Longfordas (Īrija) latviešu skoliņām – daļēja informācija tika iegūta no Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā. Saskaņā ar vortāla www.latviansonline.com sniegto informāciju, Eiropā darbojas vēl divas skolas: Daugavas Vanagu Vācijā Latviešu skoliņa un Latviešu bērnu skoliņa „Kastaņa skola” Oslo, taču informācija par šīm skoliņām ir pārāk skopa, lai to izmantotu šajā pētījumā. Pilns aptaujas datu apkopojums atrodams pielikumos pētījuma noslēgumā. Skoliņu kontaktpersonām tika dota iespēja iepazīties ar pētījuma melnrakstu, lai viņiem būtu iespējams sniegt vēl kādus precizējumus un priekšlikumus.