Trīspadsmit miljonus latu vērtais Liepājas tehnikuma infrastruktūras attīstības projekts var izrādīties vēl viens “ilūziju gados iestādīts tropisks zieds”.

Šādi “Latvijas dzelzceļa” trekno vilcienu iepirkumu žurnāla “IR” publikācijā raksturo satiksmes ministrs Aivis Ronis. Šis salīdzinājums neviļus nāk prātā, iepazīstoties ar Liepājas Valsts tehnikuma iecerēto infrastruktūras renovācijas projektu.

Sākums šim projektam sniedzas tālajā 2008.gadā. Kā portālam pastāstīja tehnikuma direktors Agris Ruperts, Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma mērķis bija sakārtot profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūru. Tobrīd Liepājā darbojās trīs profesionālās izglītības iestādes: būvamatniecības skola, tūrisma un tekstila skola, kā arī RTU Liepājas filiāles profesionālā vidusskola. Atbilstoši naudas piešķīrumam – ap 3,87 miljoniem latu visām trim skolām kopā – tika izstrādāti un ministrijai iesniegti četri projekti atsevišķu darbnīcu un laboratoriju renovācijai, kā arī mācību līdzekļu iegādei.

Taču atšķirībā no vairākām citām mācību iestādēm, kur renovācija jau gandrīz pabeigta, Liepāja pie projektu īstenošanas varēja ķerties tikai pēc 2011.gada 4.aprīļa, kad visas trīs skolas bija apvienotas vienā, un oficiāli izveidots Liepājas tehnikums, kas pēc pusgada kļuva par profesionālās izglītības kompetences centru “Liepājas Valsts tehnikums”. Apvienošanas gaitā mainījās gan ministrijas nostādnes, gan Liepājas vēlmes, un četri atsevišķie ERAF projekti tika apvienoti vienā.

“Mūsu uzdevums bija sagatavot metu, saskaņot ar ministriju, lai pēc tam varētu sākt iepirkumu tehniskās dokumentācijas izstrādei, taču 28.decembrī izglītības un zinātnes ministrs apturēja ERAF projektu darbību,” stāsta Agris Ruperts.

Brīdī, kad ministrs  pieņēma lēmumu pārskatīt ERAF līdzekļu izlietojumu, tehnikums jau strādājis pie nolikuma iepirkumam par tehniskās dokumentācijas izstrādi.

Ministra lēmumu Agris Ruperts sauc par “ļoti loģisku – no vienas puses”, jo tagad Liepājas projektam būtu jāsamazina administrēšanas izmaksas  – četru projektu vietā taču ir tikai viens. Tiesa gan, apjoma ziņā to pat nevar salīdzināt ar iepriekšējiem – Liepājas Valsts tehnikuma renovācijas izmaksas pēc metam pievienotajiem provizoriskajiem aprēķiniem sasniedz trīspadsmit miljonus latu lielu summu!

Starp citu, pie meta tehnikums ticis, pateicoties Komunālās pārvaldes speciālistiem un arhitektam Uldim Pīlēnam – pēc Ruperta teiktā, mācību iestādei pašai tam nebūtu pieticis līdzekļu.

Runājot par projekta izredzēm, Agris Ruperts ir optimistiski noskaņots – viņaprāt, Liepājas tehnikums kā reģiona lielākā mācību iestāde, par kādu tā kļuvusi pēc apvienošanas, ar savu programmu un audzēkņu skaitu, kas, piemēram, divarpus reizes pārsniedz Ventspils profesionālās skolas audzēkņu skaitu, var cerēt uz ministrijas labvēlību. Ruperts arī tic, ka Liepājai iespējams  saņemt apjomīgo finansējumu – ne jau visu mācību iestāžu renovācijas ieceres tikšot atbalstītas, līdz ar to Liepājai varētu tikt vairāk.

Deputāts Jānis Vilnītis, kurš pētījis situāciju, portālam atzina, ka viņaprāt reorganizācija, kas īstenota pirms pusotra gada, apvienojot un koncentrējot vienviet trīs mācību iestādes, bijis pareizs lēmums. No otras puses – tieši bijušās 48.arodskolas telpas, kur daļēji izvietots Liepājas tehnikums, ir visnolaistākās. Savukārt 31.arodskola, kurai būs jāpārceļas uz jaunradīto profesionālās izglītības “čemuru” Ventspils ielā un Vānes ielā, esot labi uzturēta.

Izstrādāto metu un renovācijas izmaksu aprēķinus Vilnītis vērtē kā nekorektus un pārspīlētas. “Šādas izmaksas varētu būt, ja būvē no nulles, pilnīgi jaunā vietā.”

Pēc izglītības un zinātnes ministra padomnieka komunikāciju jautājumos Reiņa Tukiša sacītā, ministrija pa šo laiku strādājusi pie vienotu kritēriju izstrādes visām mācību iestādēm, kas pretendē uz finansējumu infrastruktūras attīstības projektiem. Viens no galvenajiem kritērijiem būšot plānošanas reģionu un nozaru ekspertu – asociāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Darba devēju konfederācijas – viedoklis, kur būtu koncentrējami līdzekļi jaunu profesionāļu izglītošanai.

Pēc Tukiša sacītā, ministrija izvērtējusi visus iesniegtos un uzsāktos projektus, un ziņojums jau pirms nedēļas iesniegts valdībā. Vērtējums esot “maksimāli mīksts”, lai neviena skola nepaliktu ar izraktu būvbedri vai bez jumta.

Lai arī Tukišs vēl nebija gatavs runāt konkrēti par Liepājas projektu un tā finansējuma apjomu, ministra padomnieks tomēr norādīja uz faktu, ka Latvijai pieejami tikai 40 miljoni latu, kas jāsadala starp septiņiem projektiem. Uz šāda fona trīspadsmit miljoni, ko gribētu saņemt Liepāja, ir pārāk liela summa, uzskata Tukišs.

“Taču, izstrādājot attīstības konecpciju, iegūstot nozaru atbalstu un uzrādot demogrāfiskās situācijas perspektīvas, Liepājai noteikti ir iespēja kvalificēties šim konkursam,” uzskata Tukišs.