Kādu perspektīvu iekšpolitikā saskata Liepājas labējo spēku politiķi pēc jaunās valdības apstiprināšanas? Portāls uzrunāja dažus no viņiem. Lūk, atbildes!

Armīns Robežnieks, partijas „Vienotība” Liepājas nodaļas vadītājs:
„Man ir ļoti liels prieks, ka latviskās partijas ir spējušas nolikt malā savas ambīcijas un apvienojušās. Prieks, ka Saeima atbalstīja valdību un, ka šis atbalsts ir pietiekami liels, lai tik viegli to nevarētu sašūpot.

Ļoti augstu vērtēju premjerministres Laimdotas Straujumas pieredzi, un, kā jau iepriekš esmu teicis, pozitīvi ir tas, ka premjerministra amatā ir cilvēks ar iepriekšēju pieredzi valdības darbā, tā ir viņas priekšrocība.

Protams, deviņi mēneši ir pārāk īss periods, neko radikālu valdība šajā nespēs izdarīt, taču ir būtiski darbi, kas jaunajai valdībai būs jāpaveic, piemēram, Eiropas fondu līdzekļu sadale.

Domāju, ka valdības darbu atvieglos tas, ka virkne ministru – Vilks, Matīss, Circene un citi – ir strādājuši iepriekšējā valdībā.

Valdībā ienāk jauns politisks spēks, bet arī viņu vidū ir ministri ar pieredzi valdības darbā.

Domāju, ka arī Vjačeslavam Dombrovskim kā ekonomistam ir pieredze, lai vadītu Ekonomikas ministriju.

Augstu vērtēju Baibu Broku, man patīk viņas konkrētība, un es ceru, ka viņa spēs turpināt visu to labo, ko bija iesācis Bordāna kungs.

No jaunās valdības gribētos arī sagaidīt, lai to, ka Latvijai skaitļos ir strauji augoša ekonomika, izjūt arī katrs iedzīvotājs. Bet kā liepājnieku mani uztrauc metalurgu liktenis, arī tas, vai atsāks funkcionēt metalurģijas nozare Liepājā. Arī tas lielā mērā ir valdības jautājums, jo valsts ir lielākais Metalurga kreditors un var šajā lietā noteikt toni.”

Jānis Vilnītis, Reformu partijas domes priekšsēdētājs, Liepājas domes deputāts:
„No vienas puses – Reformu partijai jaunajā valdībā ir par diviem ministriem mazāk, nav īpaša iemesla priecāties. No otras puses – mums tomēr iespēja turpināt trīs ministrijās iesākto.

Jāteic, pirmdiena partijas valdes sēdē tikai viena balss izšķīra to, vai Reformu partija ies šajā valdībā, vai ne. Es tomēr uzskatu, ka lēmums bija saprātīgs, bet tie, kuri ļoti rēķinājās ar to, ka Daniela Pavļuta sāktās reformas Vjačeslavs Dombrovskis neturpinās, kļūdās. Tie uzņēmumi, kuri no valsts saņem vairāk, nekā dod pretī, nebūs apmierināti!

Mani vairāk uztrauc tas, kas notiks rudenī – vai latviskās partijas spēs nolikt malā intrigas, cita citas apkarošanu, redzot, ka ir daudz lielāks bieds – Saskaņas centrs.

Uzskatu, ka tā būs pēdējā iespēja vienoties. Ja koalīcija noturēsies, varbūt partijas var parakstīt kopīgu memorandu un šoreiz uzvarēt vēlēšanās.

Jā, un pagaidām nav skaidrs, kā jaunā valdības koalīcija atsauksies uz koalīciju Liepājas domē – vai viss paliks pa vecam?

Inga Kulmane, TB/LNNK Liepājas grupas vadītāja:
"Kopumā Straujumas valdība vērtējama divējādi – prieks, ka tā sastādīta, vēl aktīvi darbojoties "vecajai", Valda Dombrovska komandai, un pieļauju, ka tās ministriem izdevies kādus lēmumus pieņemt, lai tos tik viegli nevarētu „demontēt" tagadējā Straujumas komanda.

Te es domāju, piemēram, NA (VL-TB/LNNK) tieslietu ministra Jāņa Bordāna lēmumus. Kopumā tomēr neatstāj iespaids, ka, Dombrovskim aizejot, no Latvijas politiskā maisa atkal ir izlīdusi spalvaina āža kāja melnā hūtītē, un gan "Vienotība", gan NA lec politisko tango, kurā takti piesit šī kāja.

Vērtējot jaunās valdības ministrus, jāteic, ka pozitīvi ir tas, ka mūsu NA apvienība pārstāvēta triju ministriju vadībā. Cita lieta, vai Einārs Cilinskis būs ar pietiekami cietu mugurkaulu, lai, esot blakus Raimondam Vējoniem, neietekmētos no tās ilggadējās politiskās aizmugures, kas diktējusi šā ministra rīcību.

Lasot valdības deklarācijas 161 punkta programmu, paliek iespaids, ka Straujumas valdība sev paredzējusi ilgmūžību, vismaz līdz 2020.gadam – tik daudz kas sasolīts, tajā skaitā „ekonomiskais izrāviens un jaunu darbavietu radīšana, cilvēkkapitāls un labklājība, sociālā uzņēmējdarbība un policentriska valsts attīstība”.

Man kā izglītības jomas pārstāvei šķiet, ka, izmantojot deklarēto, ka jānovērš viena reģiona augstākās izglītības iestāžu programmu dubultošanās, varētu ciest Liepājas Universitāte, konkurējot ar Ventspils augstskolu.