Rietumungārijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Urālistikas katedra kopš 1992. gada piedāvā ungāru studentiem apgūt latviešu valodu.
Latviešu valodu ungāru un arī ārvalstu studentiem, kas mācās šajā augstākajā mācību iestādē, palīdz apgūt liepājniece, mag. philol. Lāsma Ģibiete.
Pastāsti, kā tas sākās?
Mūsu katedras izveidotājs un vadītājs profesors, habilitēts doktors Jānošs Pustai „vainojams” pie tā, ka Ungārijā iespējams apgūt latviešu valodu. 90.gadu sākumā viņam, atgriežoties savā dzimtajā pilsētā Sombathejā un sākot strādāt Rietumungārijas Universitātē, bija mērķis izveidot ko jaunu, ko tādu, kā Ungārijā līdz tam vēl nebija. Tā radās doma nodarboties ar Viduseiropas valstu kontrastīviem pētījumiem tā saucamā Dzintara ceļa projekta ietvaros. Tieši ar to saistās latviešu un igauņu valodas studijas.
Kāpēc latviešu valodu piedāvā apgūt tieši Urālistikas katedra?
Tas tiešām ir savdabīgi, ka Rietumungārijas Universitātē latviešu valodu piedāvā apgūt Urālistikas, respektīvi, somugru valodu katedra. Kā zināms, latviešu valoda pieder baltu valodu grupai un ar somugristiku tai nav nekāda sakara, izņemot varbūt tos pāris vārdus (pārsvarā zvejniecības terminoloģiju), kas mūsu leksikā ienākuši no lībiešu un arī igauņu valodas. Kā somugru valodu katedrai pieklājas, tā piedāvā studentiem apgūt praktisko somu un igauņu valodu, dažādus ar somugru filoloģiju saistītus teorētiskus studiju kursus.
Latviešu valodu Rietumungārijas Universitātē Urālistikas katedra studentiem piedāvāja apgūt, sākot ar 1992. gadu. Jau no pirmsākumiem tos pasniedza vieslektors, kuram latviešu valoda ir dzimtā valoda. Pirmā Urālistikas katedras latviešu valodas lektore bija Latvijā pazīstamā žurnāliste un tulkotāja Laima Žihare. Es par lektori Rietumungārijas Universitātē strādāju piekto gadu, pirms tam biju vieslektore Johanna Gūtenberga universitātē Maincā (Vācija).
Kāda ir studentu interese par šādu iespēju?
Protams, latviešu un igauņu valodu nekad nevēlēsies apgūt tik daudz interesentu kā lielo tautu valodas: vācu, angļu, krievu. Studentu grupiņas ir nelielas, taču tai pašā laikā mums ir iespēja mācīt valodu vairākos līmeņos, sākot ar iesācēju un beidzot ar studentiem, kam jau ir labas zināšanas un kuri brīvi spēj izteikties. Visvairāk studentu bija manas darbības otrajā, 2008./09. studiju gadā. Tika izveidota pat viena grupiņa, kurā mācījās citu fakultāšu studenti, kuri latviešu valodu kursu bija izvēlējušies kā tā saucamās brīvās izvēles kursu (Latvijā to dēvē par C daļas kursu).
Ko saka tavi studenti – mūsu valodu ir grūti vai viegli iemācīties?Ņemot vērā, ka starp ungāru un latviešu valodu ir bezdibenis, jo viena ir somugru, bet otra – baltu valoda, ka abu struktūras ir fundamentāli atšķirīgas, ungāriem iemācīties mūsu valodu ir grūti, bet tas nekādā ziņā nav neiespējami. Līdzīgi ir latviešiem ar ungāru valodas mācīšanos. Savā pirmajā darba gadā Ungārijā studentiem teicu: „Sacentīsimies! Redzēsim, kurš būs ātrāks – es ar ungāru valodas apguvi, vai jūs ar latviešu.” Tas, protams, bija domāts kā joks, taču man kā lektorei ir vieglāk izprast, kuras ir tās lietas, kas, apgūstot mūsu valodu, ungāriem varētu šķist vissarežģītākās. Cik man zināms, vienīgais cilvēks Latvijā, kurš ungāru valodu ir iemācījies pašmācības ceļā, ir mūsu lieliskā tulkotāja, Latvijas Rakstnieku savienības biedre Elga Sakse. Ai, pat pārņem zaļa skaudība, iedomājoties, ka viņa to ir spējusi!
Tagad aktīvi strādā pie tālmācības studiju formas. Kad plānojat startēt?
Sekojot līdzi laikam, kopā ar igauņu valodas lektori esam izveidojušas latviešu un igauņu valodu kursus A1 jeb iesācēju līmenim, ko apgūt tālmācībā. Internetā MOODLE vidē studējošajiem ir pieejamas pirmās desmit latviešu valodas nodarbības. Katrai nodarbībai ir atbilstoši gramatikas temati, dialogi, tekstiņi, jauno apgūstamo vārdiņu un frāžu saraksts, bet nodarbības noslēgumā ir pārbaudes uzdevumi. Tālmācības studiju forma pasaulē nav nekas neparasts, bet mums tā papildināta ar tā saucamajām kontaktstundām jeb videokonferencēm. Tagad strādājam testa režīmā, bet ar jaunā studiju gada sākumu viss būs "pa īstam". Mūsu katedras vadītājs projektam plānojis piesaistīt studentus no astoņām partneruniversitātēm, kas atrodas Ungārijas kaimiņvalstīs: Austrijā, Slovākijā, Slovēnijā, Horvātijā. Tieši tagad filmējam reklāmas videoklipu, kas paredzēts jauno studentu piesaistei.
Ko vēl esi īstenojusi vai plāno saistībā ar latviešu valodas popularizēšanu?
Pēdējos gadus paralēli studiju procesam kopā ar katedras vadītāju J. Pustai esam pārtulkojuši un sagatavojuši izdošanai divu Latvijas klasiķu – Zentas Mauriņas un Modra Zihmaņa – darbu izlases ungāru un paralēli latviešu valodā. Par godu Latvijas Valsts proklamēšanas 90.gadadienai Ungārijā tika izdota M. Zihmaņa bilingvālā dzejas izlase „Levelek Margarétához// Vēstules Margrietiņai”, kuru atdzejojām trijatā – katedras vadītājs J.Pustai, Latvijas Rakstnieku savienības biedre, tulkotāja Silvija Ģibiete un es. E.Sakse šo darbu novērtējusi ļoti pozitīvi. Savukārt uz pagājušā gada 18. novembri iztulkojām un Ungārijā tika izdota Zentas Mauriņas bilingvālā eseju izlase „Zenta Mauriņa élete és esszéi// Zenta Mauriņa – viņas dzīve un esejas”. Tas, protams, ir piliens jūrā, bet vismaz kaut nedaudz tiek darīts, lai tie ungāri, kurus tas interesē, varētu iepazīties ar latviešu literatūru. Pēc šiem abiem tulkojumiem gan katedras vadītājs, gan arī es saņēmām Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska Pateicības rakstus par liepājnieku radītās literatūras popularizēšanu Ungārijas Republikā. Tulkot tieši šo autoru darbus bija mana izvēle, un tā kā pati esmu liepājniece, protams, vēlējos, lai pasaule iepazīst mūsu novadnieku sarakstīto.
Vai kontaktējies arī citiem latviešu inteliģences pārstāvjiem Ārlatvijā?
Lai uzzinātu, kā sokas maniem kolēģiem, valodas pasniedzējiem, citās Eiropas valstīs, katru vasaru tiekamies Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA) un Latviešu valodas aģentūras (LVA) rīkotajos kursos Rīgā un citur Latvijā. Piemēram, 2009. gada nometnē Lielvārdē iepazinos ar saviem Austrālijas kolēģiem – skolotājiem Ivetu Laini un Kārli Brēmani no Melburnas. Iveta ir ne tikai skolotāja, bet arī laikraksta „Austrālijas Latvietis” redaktore. Sanācis tā, ka nu jau trešo gadu esmu šā laikraksta korespondente un rakstu ne tikai par valodas jautājumiem un latviešu autoru jaunākajām iznākušajām grāmatām, bet dažkārt arī par nebūšanām Latvijā. Savukārt Šveices ceļojuma laikā aizpagājušā gada vasarā man bija jauka tikšanās ar divām Ženēvas latviešu svētdienas skolas (tā atrodas Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO telpās), skolotājām Daci Mažeiku un Ilonu Romanovsku. Protams, pārrunājām gan darba metodes, gan plānus nākotnei.



























