Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 33 Monikas un 2 Zilgmas, bet nav nevienas Zilgas.

Dzimšanas dienā sveicam Sandru Strelēvicu.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Bērnība pavadīta Kuldīgas novada pusē – ciematiņā Valtaiķi (ko daudzi atpazīst pēc Valtaiķu baznīcas, kurā ir skaistas logu vitrāžas). Bet kopš vidusskolas laika vairāk vai mazāk sanācis dzīvoties pa Liepāju.

Tie, kas mani pazīst, zina, ka esmu radošs cilvēks savās izpausmēs un ar nedaudz filozofiski lirisku piesitienu savā skatījumā uz pasauli...

No astroloģijas viedokļa raugoties: Svari savā raksturā (skaistuma,radošuma, harmonijas un taisnības mīlestība), Zivis emocijās, iekšējā pasaulē (dziļums, emocionalitāte, interese par ezotēriskiem jautājumiem), Lauvas vēlme pēc atzinības un laba savstarpējā sapratne ar bērniem.

Brīvbrīžos, kad iedvesma noķer mani vai es – iedvesmu, mēdzu ko lirisku uzrakstīt vai kādu sajūtu/ideju attēlot gleznā. Kā arī dievinu kopābūšanu ar sev mīļiem cilvēkiem!

Kāda ir jūsu ikdiena?
Mana ikdiena... Tās ir dažādas – gan mierīgas, gan steidzīgas, gan ar cītīgu darbošanos, gan ar bohēmiskas, mākslinieciskas, filozofiskas apceres pieskaņu.

Laikam ar ļoti ilgstošu rutīnu man būtu grūti sadzīvot!

Kā nolēmāt izvēlēties skolotājas profesiju?
Šķiet, šāda ideja man radās laikā, kad mācījos 4.klasē. Pasen un ātri. Laikam tomēr mani uz šādu izvēli pamudināja tas, ka gan pamatskolā, gan vidusskolā man bija iespēja satikt vairākas burvīgas skolotājas, kas mani iedvesmoja ar savu darbasparu, attieksmi un apbrīnojamu sirdsgudrību! Viena no šādām skolotājām ir Valda More, kas, kad mācījos DALP 5.vidusskolā, bija mūsu klases audzinātāja un latviešu valodas, literatūras skolotāja! Fantastisks cilvēks!

Tā nu arī sanāca, ka, iestājoties Liepājas Universitātē, izvēlējos kļūt par latviešu valodas, literatūras un angļu valodas skolotāju.

Bet dzīve ir dzīve, un lietas mainās. Un esmu nonākusi pie atziņas,ka, lai cik ļoti man patiktu darbs un komunikācija ar bērniem, tieši skola, iespējams, nav īstā vieta man, jo pārāk jūtīgi uztveru to, kas tur notiek. Savukārt nu jau pāris gadus esmu mācījusi angļu valodu mazajiem bērnudārzu ķipariem – un tas gan man gājis pie sirds! Tā ka nekur tālu no pedagoģijas lietām šā vai tā neesmu „aizbēgusi” – tūliņ sākšu darbu jaunatvērtajā Valdorfpedagoģijas bērnudārzā „Valdorfa Saules Dārzs” Rīgā.

Kas jums sniedz gandarījumu darbā?
Viennozīmīgi gandarījumu sniedz izjūta, ka darbs, ieguldītās pūles un idejas tiek novērtētas. Piemēram, skolā man bija prieks, ka gan skolēni, gan kolēģi atzinīgi novērtēja manu radošo pieeju darbam, jo man īsti nepatīk „sausais” un „standartizētais” ceļš...

Vēl man ārkārtīgi būtiska gan ikdienā, gan darbā ir draudzīga un brīva atmosfēra!

Kur jūs gūstat prieku?
Prieku noteikti gūstu cilvēkos, notikumos un lietās, kas mani fascinē: skaista draudzība, sirsnīgi, patiesi cilvēki, krāsas, māksla, deja, ziedi, smaržas dabā un visapkārt, mūzika sirdij un dvēselei, burvīgi dabasskati. Un vēl un vēl... Iedvesmot un iedvesmoties, šķiet, tā es varētu raksturot sevis izjūtu. Un, ja aizdomājas, tas atklāj salīdzinoši daudz par to, kas man sagādā prieku dzīvē.

Prieks, ja varu saviem līdzcilvēkiem palīdzēt justies labāk!

Kā ikdienā iepriecināt citus?
Ar sapratni un sirsnību! Jo man ļoti svarīgi, lai cilvēki ap mani dvēseliski justos labi un lai valdītu jauka, mīļa atmosfēra!

Man patīk arī pārsteigt un iedvesmot. Ar kādu pašdarinātu dāvaniņu (gleznu, ziedu, piespraudīti)  vai gardumiņu.

Kā pavadīt tumšos rudens vakarus?
Tos noteikti izgaismo un sasilda fantastiskā kopābūšanas sajūta ar sirdij mīļiem cilvēkiem! Arī sveču gaisma, karsta, smaržīga tēja (piemēram, ingver – citron – medus tēja vai kaut kas ar kanēļa garšu un aromātu), pūkains pleds kurā ietīties no galvas līdz pirkstu galiņiem vai jebkas cits, kas asociējas ar ko gaišu un siltu būs diezgan noderīgs drēgniem, tumšiem vakariem... Jo mūsu sajūtas nosaka mūsu esamību... Tādēļ iesaku arī citiem ieklausīties sevī un savās sajūtās.

Kurp noteikti jāaizved Liepājas viesi?
Pa nošu ceļiem un „Liepājas himnas aleju” jāaizstaigā līdz jūrai... Jāapskata arī Gulbju dīķītis. Un, jā, Liepājas Olimpiskā centra SPA ir vienkārši kolosāls – tur esot (jo sevišķi vakaros, kad laukā jau tumšs), var izbaudīt īstenu sajūtu terapiju – krāsas, mūzika, ūdens. Un, ja vēl izdodas „uztrāpīt” uz mākslinieka Vadim Markevich darbu izstādi kaut kur, tad iespaidi kļūst vēl pasakaināki!

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Arvien vairāk mani pārsteidz filozofiskā atziņa, ka nekas nenotiek tāpat vien. Ka viss (notikumi, satiktie cilvēki) saslēdzas tādā kā ķēdītē... Gluži kā Paulu Koelju atziņā: ja cilvēks kaut ko ļoti vēlas, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai viņam palīdzētu.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Lai izdodas gaiši raudzīties un skaidri saskatīt sev būtisko!

Lai katrs atrastu savu ceļu uz harmoniju – gan sevī, gan attiecībās ar citiem, gan vidē, kurā dzīvojam.

Bonusā mazs lirisks novēlējums: mans dzejolītis „Gaismas māja” – par mūsu iekšējo gaismu, ar kuru dalīties un izgaismot ikdienu!

Būt vienam otra gaismas mājai,
kas rāda ceļu dziļā naktī,
izgaismo mēness takas,
lai tiekam viens otram pretī...

Mēs būsim kā kāpnes gaismas mājā,
kas vijas augšup, vēl augstāk,
lai tad,kad apkārt tumsa,
mēs nokļūtu gaismas starā..
..Mēs būsim drošībā – Gaismas varā...