Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 101 Ernests, bet neviens Balvis. Dzimšanas dienā sveicam Annu Meldrāju.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Ņemot vērā to, ka esmu pašnodarbināta persona, vai kā moderni to dēvē, frīlanceris, dienas sākumā pieceļos, uzvelku savu rozā, pūkaino halātu, ko nu jau esmu pieņēmusi par savu ofisa kostīmu, nedaudz sakopjos, lai dzīvokļa biedrenes nenobīstas, izdzeru kafiju un sāku spiest datora pogas savā divstāvīgajā, spīdīgajā 1.40 x 2m ofisā jeb guļamistabā.

Par sevi nav daudz ko stāstīt. Kad neatrodos ofisā, tad patīk pucēties, spīdēt un krāsot matus jocīgās krāsās. Patīk dejot, gatavot ēst, satraukties par visiem un visu, braukt ar mašīnu un dziedāt.

Zinu, ka aktīvi darbojies savā lauciņā, saistībā ar iegūto profesiju. Vai esi apmierināta ar to, ko dari?
Jā, esmu, pat ļoti! Lai gan tikai nesen profesionāli esmu sākusi darboties ar video, animāciju un projekcijām un uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt pasākumus, kuros esmu līdzdarbojusies, bet jau varu teikt, ka šī ir ļoti interesanta profesija, jo katrs projekts ir citādāks, citādākā estētikā, tehnikā, citā vietā, nopietnāks vai nenopietnāks, ar dažādiem cilvēkiem, priekš dažādiem cilvēkiem.

Lai gan jāsaka, šis īsti nav mans iecerētais lauciņš. Šo darīt sanācis netīšām, ja tā var teikt. Pirmais nopietnais pasākums bija "Skaistuma simpozijs 2014", kur piedalīties mani uzaicināja mākslinieks Mīnus Astoņi. Piekritu, pat nedomājot, jo pasākums bija saistīts ar modi, kas arī ir tas, kā pamatā vēlos sevi definēt profesionālajā ziņā. Tad, pēc šī pasākuma, nāca vēl nopietni sadarbības piedāvājumi kā video māksliniecei, un nesen arī individuāli uzaicinājumi, kuriem būtu grēks atteikt. Tā nu modes un kostīmu dizains ir nolikts otrajā plānā un gaida līdz pavasara beigām, kad ieplānots viens projekts.

Vai studijas Jauno mediju programmā Liepājas Universitātē ietekmēja tavu redzējumu? Kā?
Jā, protams! Lietu redzējums mainās, augot mūsu pieredzei, kas notiek  nepārtraukti, dažādos līmeņos.

Svarīgākais, ir gribēt un mācēt kādam parādīt savu redzējumu, pastāstīt kādā izvēlētā medijā.

Gribēšana to darīt bija viens no iemesliem, kāpēc iestājos šajā programmā. Bet ar mācēšanu negāja viegli, jo radošajā jomā ir vajadzīga liela pašpārliecinātība, kuras man tobrīd nebija, un uz ilgu laiku bija, pat teiktu, mīnusā. Ir grūti pārvarēt šaubas par redzējuma rādīšanas vajadzību, vai kādam būs interesanti, vai kāds sapratīs, vai būs pietiekami skaisti. Šīs studijas man iemācīja, pat piespieda, iemācīties saņemt drosmi, sākt runāt par savu redzējumu, idejām, analizēt un kritizēt tās kopā ar pasniedzējiem un studentiem.

Gribētu piebilst, ka ar vārdu studijas, domāju ne tikai sausas lekcijas un grāmatas, bet arī nepārtraukto komunikāciju ar studentiem un pasniedzējiem, negulētās sesijas naktis studiju biedru sabiedrībā. Mākslas pētījumu laboratorija ir fantastiska vieta, kurā studēt, jo tā studentiem ir pieejama visu diennakti, visu nedēļu, un sesijas kopā ir ļoti produktīvas un interesantas.

Kādas īpašības ir nepieciešamas, lai darītu tik interesantu darbu, kādu dari tu?
Sabalansēta pašpārliecinātība un paškritika. Visticamāk, šī ir viena no tām lietām, par kuru var teikt: "Mūžu dzīvo, mūžu mācies.". Pagaidām man paškritika ņem virsroku,  kas traucē noticēt savām idejām.

Manā gadījumā ļoti svarīga ir pašdisciplīna, ar ko, protams, arī ir problēmas. Ir jāprot nedarīt par daudz. Jāprot sev noteikt laika limitu projektiem, par kuriem atlīdzību saņem gabalā. Nereti, patiesībā, pat katrā projektā, attopos un saprotu, ka piecas stundas esmu aizmirsusi pakustēties un paēst, tikai tāpēc, ka savā galvā esmu izdomājusi kaut ko, ko tehniski īsti nevaru vai neprotu izdarīt. Gribas izdarīt, cik perfekti vien var, bet tas nozīmē, ka nebūs ballīte, jo nākamais projekts jau priecīgs māj aiz stūra.

Vēl ir jārēķinās, ka darbs visu laiku ir ar tevi. Nepārtrauktās domas par to, ko taisīt,  kā taisīt, neatstājas pat miegā. Ir viegli sevi nomocīt un izdegt, bet grūti pēc tam atkal atgūties jaunam projektam.

Tas viss nepārtraukti jāmācās.

Liepāja ir dzimtā pilsēta daudzām radošām personībām. Kura, tavuprāt, ir spilgtākā?
Šķiet, nevarēšu minēt vienu konkrētu. Pēdējo gadu laikā esmu iepazinusi un iemīlējusi Liepājas teātri, un gribētu izcelt Liepājas teātra talantīgos aktierus!

Kura personība ir tava mūza, etalons vai autoritāte?
Grūti pateikt. Ir tik daudz dzīves aspektu, kuriem varētu būt atšķirīgas personas, no kā iedvesmoties. Radošajā ziņā mani noteikti iedvesmo japāņu režisors, scenārists, rakstnieks un dzejnieks Sion Sono. Viņa prasme izdomāt un attēlot interesantu un samežģītu stāstu ir vienkārši ģeniāla! To ļoti spilgti var novērot filmās "Love Exposure" un "Why Don't You Play in Hell?".

Vēl esmu sajūsmā par režisoru, scenāristu un rakstnieku Vesu Andersonu (Wes Anderson). Īpaši par viņa izsmalcināto vizuālo pieeju.  Patīk pilnīgi visas viņa filmas!

Liepāja ir pilsēta, kurā piedzimst vējš. Kā, tavuprāt, tas ietekmē pilsētu, tās iedzīvotājus un arī tevi?
Hmm… Liepājniekiem ir attaisnojums neķemmētiem matiem vai tam, ka var vispār neķemmēt matus, jo nav jēgas. Man patīk tādi papūruši mati. Liepājnieki ir izturīgāki pret aukstumu? Kaut gan uz sevi to laikam nevaru attiecināt. Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem patīk silts, dikti silts.

Kuru pasākumu Liepājā ieteiktu šogad apmeklēt?
Elza Rozentāle etno – džeza koncertā "Putna lidojums" koncertzālē "Lielais dzintars" 6. maijā, varētu būt labs pasākums.

Un kā teātra fane, noteikti iesaku apmeklēt Liepājas teātra izrādes "Ziloņcilvēks" un "1984".

Kāda ir bijusi trakākā, spontānā lieta, ko esi darījusi?
Varētu būt, ka ciemošanās pie tantes Sicīlijā, kad viena pati aizbraucu uz Palermo un naktsmāju atrašanai izmantoju couchsurfing pakalpojumus. Izrādījās, ka puisis pie kā paliku, brauca ar motorolleri, un dabūju izbaudīt Palermo haotisko satiksmi šķiet, ka trakākajā pakāpē. Tas bija brīnišķīgi traks veids, kā redzēt pilsētu gan dienā, gan naktī.

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Novēlu pieņemt visādus cilvēkus, tā teikt "neskatīt vīru no cepures"! Tā ir vieglāk dzīvot un ir lielākas iespējas savākt sev apkārt fantastiskus cilvēkus, lai darītu lielas lietas vai vienkārši justos labi!