1. februārī Liepājas Reģionālās slimnīcas ķirurgi devās uz Rīgu, lai sveiktu izcilo ķirurgu, Latvijas Ārstu biedrības goda biedru Bruno Grasi 85 gadu jubilejā.

"Liepājā viņš sāka strādāt 1953. gadā. Grasis bija talantīgs vīrs – viņam bija gudra galva un labas rokas,” atceras tagadējais Ķirurģijas nodaļas virsārsts Viesturs Rozītis, kurš arī pats daudz ko mācījies no izcilā ārsta. „Grasim piemita ļoti liela uzņēmība, darba mīlestība un sevišķa interese par ķirurģiju. Viņam nekad šeit nebija garlaicīgi, viņam viss slimnīcā interesēja, un šo interesi Grasis saglabāja daudzu gadu garumā,” stāsta V. Rozītis. „Viņš stāstīja, kā jaunībā gaidījis, kaut ātrāk paietu nakts un varētu atkal nākt uz slimnīcu operēt,” atceras Viesturs Rozītis.

Bruno Grasis bija izcilā ķirurga Nikolaja Zandberga skolnieks, un kopā viņi nostrādāja septiņus gadus. Pa to laiku Grasis izauga par nopietnu ķirurģijas speciālistu. Viņš ļoti daudz operēja un veica lielāko daļu no visām sarežģītajām operācijām. Viena no tādām bija sadurtas sirds operācija, kuru Grasis veica 1967. gada 8. martā. Tolaik tas bija liels retums.

Pēc kolēģu stāstītā, Grasis bija atsaucīgs, vērīgs un uzmanīgs. Daudz ar runāšanu neaizrāvās, labprāt strādāja ar jauniem ārstiem un mācīja tos. Viņš izaudzināja veselu rindu ķirurgu – Dzintru Litavnieci, Simonu Doniņu, Aleksandru Plužņikovu, Gunāru Brundzuli, Egīlu Samedovu. Kolēģi viņu cienīja, jo viņam bija savs viedoklis, un viņš nelocījās līdzi visām varām.

„Grasis ir labs kolēģis un izaudzinājis daudzus labu ķirurgu, bet lielākais ko viņš ir izdarījis – izārstējis un izglābis ļoti daudzu liepājnieku dzīvības. Grasis nebija karjerists, bet talantīgs ārsts, kuram liktenis bija devis labu veselību, gudru galvu un labu skolotāju,” saka Viesturs Rozītis.