"Salietojies" remigrants, kurš izdemolē palātu un salauž mēbeles, taču, kuram, par laimi, "Covid -19" tests ir negatīvs. Personāls, kurā atsevišķiem darbiniekiem galvenais ārsts bijis spiests izteikt "pēdējo brīdinājumu", – tāda ir Liepājas reģionālās slimnīcas ikdiena ārkārtēja stāvokļa laikā, un tā atspoguļo to pašu, kas redzams sabiedrībā kopumā.


Piedāvājam sarunu ar slimnīcas valdes priekšsēdētāju Edvīnu Striku, kuram mirkli vēlāk pievienojās arī slimnīcas Epidemioloģiskā dienesta vadītāja Mārīte Kūla, par to, kā šobrīd strādā slimnīca, kā klājas mediķiem un slimnīcas klientiem, tostarp "Covid -19" pozitīviem.


Vai pats esat vesels un pārbaudījies?
E. Striks: – Vesels un ceru, neesmu komunicējis ar iebraucējiem, lai gan to mēs zināt nevaram. Testu neesmu taisījis, jo to ir jēga darīt tad, ja ir parādījusies kaut kāda simptomātika.


Vai saņemat datus par slimības izplatību ātrāk nekā citi?
E.Striks: – Sabiedrības profilakses un kontroles centrs (SPKC) tos paziņo pēc desmitiem, un tad arī visas ieinteresētās puses var uzzināt.


Kāds ir stāvoklis slimnīcā ar "Covid – 19" pacientiem?
E. Striks: – Uz doto mirkli (27. marta priekšpusdienā) mums bijuši četri, viens pārvests uz Rīgu, viens atrodas izolācijā šeit, pie mums, un divi tika palaisti mājās, jo beidzās simptomi.


M. Kūla: – Viens pacients ir iestājies šorīt, visdrīzāk rezultāts būs negatīvs, bet lielākas piesardzības dēļ mēs tomēr liekam viņu izolācijas palātā. Neliekam kopā to, kas ir apstiprināts, un to, kas tikai aizdomīgs.


Kā šie cilvēki nonāca slimnīcā? Atveda vai paši atnāca?
E. Striks: – Nē, nē, visi ir atvesti. Atvesti pareizi un uzņemti pareizi. Ir bijuši mēģinājumi ienākt, bet tie ir pārbaudīti un palaisti vaļā.


Daktere Kūla ir izstrādājusi vadlīnijas visām nodaļām, kā uzvesties un kā rīkoties konkrētā situācijā, tas visiem ir pilnīgi skaidrs. Bija arī Stradiņa Universitātes pārstāvji, kas apmācīja Uzņemšanas nodaļas darbiniekus.


Kādas vecuma grupas pirmie "Covid -19" slimnieki pārstāv?
E. Striks: – Dažādas. Diennakti pie mums bija mēnesi vecs bērniņš ar māti, kuram tēvs bija no kaut kurienes pārbraucis, par laimi, analīzes bija negatīvas. Bija desmit gadus veca meitenīte. Pieaugušie visi bija vecumā starp 40 un 55, 60.


Atbraucēji?
M. Kūla: – Jā, un šis ir tas labākais kontingents – viņi ir atbraukuši, brīdināti, bijuši pašizolācijā, analīzes ir nodotas, viņi ir vērojuši savu veselības stāvokli un, zvanot NMPD, visu šo informāciju nodevuši. Tad ir vieglāk gan NMPD, gan nodaļai, jo jau iepriekš tiek paziņots, ka šādu pacientu ved, un personāls var apģērbties un būt gatavībā. Vairāk baida tie gadījumi, kad cilvēks, vai nu nepasaka vai arī nezina, kā inficējies.


Vai kāds arī pretojies ārstēšanai?
E. Striks: – Iepriekšējo nakti


tika atvests nezin ar ko īsti salietojies pacients, trakoja, izdemolēja palātu, salauza mēbeles. Tika saukta policija.

Par šādu kontingentu man absolūti nav pārliecības, ka ievēros kaut kādu karantīnu.


Pozitīvs?
M. Kūla: – Pagaidām negatīvs. Bet viņam vēl nav beidzies karantīnas laiks. Taču bez simptomiem mēs viņu slimnīcā paturēt nevaram.


Ko darīja policija?
E. Striks: – Pat nepiesprieda sodu par nekārtību celšanu un sabiedriskā miera traucēšanu. Bet arī policija ir ierobežota savās darbībās – ar personas aizsardzības datiem un tā tālāk. Manuprāt, sabiedrības interesēs krīzes apstākļos tas būtu jāatceļ vai vismaz jāmīkstina, lai var izsekot šādam potenciāli bīstamam cilvēkam.


Kāpēc slimniekus ar vājiem simptomiem tomēr nepatur slimnīcā, bet ļauj ārstēties mājās? Viņus taču nevar izkontrolēt?
M. Kūla: – Tas ir kā jebkurai slimībai – visiem nav jāguļ slimnīcā. Ja cilvēks ar vājiem simptomiem atrodas mājās, savā vidē, tas ir normāli. Un pacients var katru dienu sazināties ar savu ģimenes ārstu. Slimnīcā paliek tie, kam vajadzīga ārsta uzraudzība un kurus vajag aprūpēt, – ar smagiem un vidēji smagiem simptomiem.


E. Striks: – Cilvēkam arī pašam jāsaprot, vai viņam paliek labāk vai sliktāk. Ja paliek sliktāk, jāziņo ģimenes ārstam un NMPD, lai ved uz slimnīcu.


Un pašizolācija?
E. Striks: – Viņa paša un policijas ziņā.


Un kad cilvēks ir beidzis slimot?
E. Striks: – Divas analīzes – viena un pēc tam atkārtota, un, ja tās ir negatīvas, tad skaitās izārstējies.


Kāpēc vienu slimnieku aizvedāt uz Rīgu?
E. Striks: – Radās aizdomas, ka šim vīrietim stāvoklis varētu pasliktināties. Šai slimībai raksturīga ir pneimonija, un tā ir ļoti mainīga – vienu dienu bilde ir tāda, otru – izskatās, ka ir labi, trešajā atkal sliktāk. Tāpēc drošības pēc viņu pārveda uz Infektoloģijas centru


Kā pasargājat savus darbiniekus?
E. Striks: – Visas situācijas izspēlēt nav iespējams. Kā mēs redzam Latvijā,


cilvēks var kā laimes lācis ieiet, izstaigāt visas nodaļas un tikai beigās paziņot: ziniet, man vīrs atbrauca no Vācijas.

Skaidrs, ka gan pacienti, gan mediķi ir pakļauti riskam. Tāpēc mūsu uzstādījums ir, ja kādam no darbiniekiem ir iesnas vai jūt citus sīkus simptomus, viņam nevajag nākt uz darbu, bet nodot analīzi, jo mediķiem tagad ir prioritāte, un tikai tad, kad saņemta atbilde, nākt uz darbu. Tas prasa vienu dienu izolācijā, bet dod pārliecību, ka viss ir kārtībā.


Vai tiesa, ka Liepājā saslimis arī viens mediķis?
E. Striks: – Nē.


M. Kūla: – Ja runa ir par zobārstu, tad tas nav Liepājas mediķis, viņš brauca no Rīgas. Turklāt saskare ar vienu no mūsu pacientiem šim ārstam bijusi, pirms vēl viņš saslima.


Taču kontakti tika apzināti, un šorīt pussešos es saņēmu atbildi, ka visi rezultāti ir negatīvi.


E. Striks: – Šis gadījums tikai parāda, cik būtiski ir zināt visus kontaktus. Nedod, Dievs, ja rezultāti būtu pozitīvi. Tad tā ir visa operāciju zāle, visa nodaļa un visi, kas iet karantīnā. Līdz ar to liels skaits mediķu izietu ārā no ierindas.


Divi trīs šādi gadījumi, un slimnīcas funkcionēšana paliek ļoti apgrūtināta.

Vai arī slimnīcas ārstiem nācies pavadīt laiku karantīnā pēc ārzemju ceļojumiem? 
M. Kūla: – Četri, kas aizbrauca laikā, kad valstis, uz kurām viņi devās, vēl nebija pasludinātas kā riska zonas. Divi ārsti savu laiku jau ir nosēdējuši, vienai dakterei sestdien beigsies pašizolācija, vēl vienai drusku vēlāk. Vienai, kas nevarēja ātrāk atgriezties, tikai sāksies. Negribam riskēt, tāpēc ļoti stingri ievērojam šos noteikumus.


E. Striks: – Mēs šeit redzam arī medaļas otru pusi – tos, kuri nekad nesēdēs izolācijā. Tie, kuri ierodas no ārzemēm, ne visi godprātīgi izpildīs noteikumus. Ja visi to darītu, tad es teiktu, ka būtu liela iespēja tikt ārā no šīs situācijas ar maziem zaudējumiem.


Pagaidām nebūt neesam ne kaut ko uzvarējuši, ne sasnieguši. Ir jābūt gataviem visam.

Vai slimnīcai pietiek visu nepieciešamo aizsardzības līdzekļu? Runā, ka trūkstot dezinfekcijas līdzekļu un tamlīdzīgi.
E. Striks: – Ļoti ceram, ka esam pietiekami nobruņoti gan ar individuāliem aizsardzības līdzekļiem, gan dezinfekcijas līdzekļiem.


M. Kūla: – Mēs skatāmais, lai būtu racionāla izlietošana, bet tajās nodaļās, kur ir infekciju bloks, uzreiz tika pielietoti tie līdzekļi, kas ir atbilstoši koronavīrusa likvidēšanai, lai arī apstiprinātu pacientu vēl nemaz nebija.


Šobrīd līdzekļu rokām, virsmām ir, un, lai nepietrūktu, visu laiku tiek uzturētas sarunas ar piegādātājiem.


E. Striks: – Tikko arī esam iegādājušies četras ļoti spēcīgas gaisa jonizācijas iekārtas, kas divdesmit minūšu laikā pēc tam, kad pacients ir aizvests, izdezinficē telpu, un var nāk nākamais.


Ja ticat ministres teiktajam – vai esat apzinājuši mediķus, kuri iesaistīti darbā ar "Covid – 19" un kuriem pienāksies piemaksa līdz 50% no algas?
E. Striks: – Es jau gribēju arī ticēt, ka no 1. janvāra būs 20% piemaksa, bet tas nepiepildījās. Kad būs kaut kādi reāli finanšu dokumenti, konkrēta naudas summa, tad arī varēšu izteikties.


Vai personāls slimnīcai ir pietiekamā skaitā?
E. Striks: – Šobrīd jā. Ja gadījumu skaits pieaugs, droši vien būsim spiesti piesaistīt papildu personālu.


Un gultas?
E. Striks: – Kā kurā struktūrvienībā. Terapijas nodaļas ir ļoti noslogotas, bet bijām spiesti veikt pārkārtojumus, un daļa terapijas gultu ir pārceltas uz rehabilitācijas nodaļu, lai vienu nodaļu atstātu tikai infekciozajiem pacientiem vai tādiem, par kuriem ir aizdomas. Cilvēkus trīsdesmit varam tur ievietot.


Kas ir svarīgāk, mazgāt rokas vai sargāties, lai kāds neuzklepo?
E. Striks: – Gan, gan.


Sveicināšanos un skūpstīšanos vajadzētu izbeigt.

Ja ar netīrām rokām pieskaras gļotādām – vai tās ir acis vai deguns, vai mute, vīruss nokļūst organismā. Ir aprēķināts, ka vīrusa lidojuma attālums, kad slimnieks izelpo, ir viens metrs. Pēc tam vīruss krīt, un ir pierādīts, ka koronavīruss uz virsmām un apkārtējā vidē ir dzīvotspējīgāks, nekā citi.  Tāpēc virsmas, kas potenciāli varētu būt piesārņotas, ir jādezinficē. Nevajadzētu arī cerēt uz karsto laiku – tikai mēs paši sevi spēsim glābt, nevis saule.


Kurā slimības izplatības stadijā šobrīd esam?
M. Kūla: – Atsaukšos uz profesoru Dumpi, ka ir sākusies slimības transmisija, jo ir gadījumi, kad mēs nezinām, no kā cilvēks inficējies. Ja seši bijuši Rīgā, vai drīz nebūs Liepājā vai kādā citā pilsētā, mēs nezinām.


E. Striks: – Es nebūtu tik optimistisks, ka 14. aprīlī beigsies karantīna. Noteikti nē. Un, ja skatāmies Ķīnas piemēru, kur valda diktatūra ar spēcīgām iespējām visu kontrolēt, tik un tā četrus mēnešus viņi cīnījās. Mūsu liberālajā sabiedrībā neparedzu, ka tik ātri tiksim galā.


Ko jūs gribētu pateikt sabiedrībai?
M. Kūla: – Ja kāds jūsu radinieks vai paziņa nav tik saprotošs, nav apzinīgs, tuviniekiem, draugiem tomēr vajadzētu norādīt uz to, cik svarīgi ir šīs 14 dienas sēdēt mājās! Tāpat vecie cilvēki, kas izdomā iet uz tirgu, veikalu – varbūt tomēr var šīs lietas kārtot citādāk. Var iziet svaigā gaisā, bet nevajadzētu drūzmēties tur, kur ir citi cilvēki, par kuriem mēs nezinām neko. Un, ja rodas simptomi, sazvanīt ģimenes ārstu. Nevajag skriet uz uzņemšanu!