Lai arī Augstākās tiesas Senāts nolēmis, ka uzņēmuma „Liepājas enerģija” monopolstāvoklis ir prettiesisks, domes vadība izmisīgi cenšas spriedumu interpretēt pa savam.

Jau rakstījām, ka  Augstākās tiesas Senāts 2.aprīlī noraidīja Liepājas domes kasācijas sūdzību, atstājot spēkā apgabaltiesas spriedumu, kas atzīst lēmumu aizliegt pieslēgt gāzes apkuri kā prettiesisku, un šis spriedums pasludināts par nepārsūdzamu.

Līdz ar to beidzot tika pielikts punkts uzņēmēja un deputāta Ivara Kesenfelda cīniņam četru gadu garumā pret Liepājas domes prettiesisko lēmumu.

Atgādināsim, ka pirms četriem gadiem Liepājas dome pieņēma saistošos noteikumus Nr.5 “Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā". Tajos noteiktas lielas teritorijas pilsētā, kurās iedzīvotājiem un uzņēmumiem aizliegts izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu, piespiežot lietot centralizēto siltumapgādi un maksāt “Liepājas enerģijai". Respektīvi, uzņēmumam „Liepājas enerģija” tika radīts absolūts monopolstāvoklis.

Uzņēmējs un domes deputāts vairāku gadu garumā tiesājās un, izejot visas tiesu instances, panāca „Liepājas enerģijas” monopolstāvokļa atcelšanu.

2010.gadā, kad SIA "MIG Holdings" (tā valdes loceklis bija Liepājas domes deputāts Ivars Kesenfelds) savā īpašumā Liepājā vēlējās pieslēgt gāzes apkuri, pašvaldība lūgumu noraidīja. Uzņēmums šo lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā.

Augstākās tiesas Senāts spriedumā norādījis – lai arī likums ļauj pašvaldībām noteikt siltumpagādes attīstību savā administratīvajā teritorijā, šī kompetence neaptver pašvadību tiesības ar saistošajiem noteikumiem ierobežot ēku un būvju īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.

Spriedums ir nepārprotams, tādēļ pārsteidzoši ir lasīt domes izpilddirektora Mārtiņa Tīdena viedokli (jādomā, ne personisko), ka šis Augstākās tiesas lēmums attiecas tikai uz vienu konkrētu namu Kaiju ielā 6, nevis uz situāciju pilsētā kopumā.

Acīmredzami, pašvaldība, patvaļīgi interpretējot Augstākās tiesas Senāta lēmumu, gatavojas jauniem tiesvedības procesiem.

Runa ir par namu Sporta ielā 9, kurš jau trīs gadus ir bez centralizētas apkures. Tā iedzīvotāji sildās kā nu kurš var un prot.

Kopš 2010.gada nama iedzīvotājiem ir noslēgts apsaimniekošanas līgums ar uzņēmumu „MultiHouse”.

Uzņēmuma vadītāja Sintija Roberta, tāpat kā vairums nama iedzīvotāju, uzskata, ka visizdevīgākais variants būtu mājas gazifikācija jeb centralizētas gāzes apkures sistēmas ieviešana.

Portālam viņa stāstīja, ka iedzīvotāji vienreiz jau vērsušies pašvaldībā, ar lūgumu atļaut ierīkot centralizētu gāzes apkures sistēmu, taču lūgums nekavējoties ticis noraidīts.

„Uzskatu, ka Augstākās tiesas spriedums ir nepārprotams, un tas paver iespēju atrisināt apkures problēmu” – saka Roberta. Tuvākā laikā viņa nolēmusi sasaukt iedzīvotāju sapulci, kurā piedāvās parakstīt jaunu prasību domei, dot atļauju centralizētās gāzes apkures ierīkošanai.

Jautāju, kā novērtēt domes pārstāvja Mārtiņa Tīdena visai savdabīgo Augstākās tiesas sprieduma interpretāciju, kas liecina, ka pašvaldība savu attieksmi nav mainījusi. Vai šādā gadījumā SIA „MultiHouse” ir gatava tiesāties ar Liepājas domi?

Sintija Roberta uzskata, ka tiesvedība būs nepieciešama, taču tas būs jāizlemj nama iedzīvotāju kopsapulcē.

Roberta uzsver: „Ja pašvaldība atkārtoti noraidīs mūsu lūgumu atļaut gāzes apkures ierīkošanu, jautājums par tiesvedības uzsākšanu būs nākamais, kas tiks izskatīts iedzīvotāju kopsapulcē”.