Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien Liepājā vārda dienu svin 423 Māri, 2 Maiguri un neviena Mārica.

Šodien vārda dienā sveicam Liepājas fitnesa kluba "Lāčplēsis" īpašnieku Māri Šveiduku.

Par ko jūs bērnībā vēlējāties kļūt?
Pirmais, ko atceros – es vēlējos būt nevis kosmonauts vai ugunsdzēsējs, bet žonglieris cirkā. Tas nebija vienkārši tāds sapnītis, es tiešām to biju kārtīgi izlēmis. Maskavā tajā laikā darbojās cirka skola un es gribēju tur braukt mācīties. Mājās regulāri trenējos, žonglējot ar apelsīniem un visādiem priekšmetiem - tā bija mana pirmā aizraušanās.

Vēlāk biju aizrāvies ar grāmatu lasīšanu par dabu un dzīvniekiem. Tad vēlējos kļūt par biologu. Arī tie nebija tukši sapņi – ja es kaut ko biju iedomājies, tad gāju un darīju. Latvijā bija Jauno biologu skola, kur darbojās lielākie bioloģijas entuziasti no visas Latvijas un es tur biju viens no labākajiem neklātienes studentiem. Pēc vidusskolas tomēr par biologu nekļuvu, jo izlēmu saistīt savu dzīvi ar sportu. Un neko nenožēloju, esmu apmierināts ar šo izvēli.

Kādas ir jūsu trīs spilgtākās rakstura īpašības?
Tas gan būtu labāk jāprasa tuviniekiem un draugiem, tiem no malas labāk redzams. Domāju, ka esmu uzticams, diezgan mērķtiecīgs – vairāk daru nekā runāju, un man patīk uzskatīt, ka es esmu labais (nu, kā labais varonis).

Jūs esat grāmatu "Kultūrisms no A līdz Z" un "Robinsonu piedzīvojumi Malaizijā" autors. Vai jums ir bijis laiks sākt darbu pie vēl kādas grāmatas?
Praktiski, grāmatai "Kultūrisms no A līdz Z", ir nepieciešams turpinājums, cilvēki to prasa, bet tas ir milzīgi liels entuziasma darbs. Ja būtu kāds izdevējs, kas teiktu, ka vajag, pabakstītu mani, tad droši vien es pieķertos tam klāt, jo materiāli jau ir. Abas šīs grāmatas savā starpā ir atšķirīgas – viena ir vairāk kā mācību grāmata par kultūrismu, bet otra vairāk par piedzīvojumiem, kas cilvēkiem īpaši patīk, tāpēc es vēlētos vēl kaut kur aizbraukt un uzrakstīt vēl kādu grāmatu par ceļojumiem. Iespējams, kad būšu pensijā, uzrakstīšu kādu romānu.

Jūs pats arī labprāt lasāt grāmatas?
Jā, man patīk lasīt grāmatas. Mans lasīšanas paradums ir radies bērnībā. Tēvs strādāja vadošā amatā un bija stingrs, ļāva vakaros skatīties televizoru līdz pulksten 22. Vienīgi filmas sāka rādīt tikai no pulksten 21.30. Sanāca ne šis, ne tas, un tā kā tik agri bija jāiet gulēt, es lasīju grāmatas.

Mans pēdējā laika iemīļotākais autors ir Dens Brauns – esmu izlasījis visas viņa grāmatas. Ļoti patīk kā cilvēks reālas lietas, vietas un teorijas prot pasniegt caur aizraujošu romānu. Esmu liels Rondas Bērnsas grāmatas   "The Secret" ("Noslēpums") entuziasts un man ir gadījies pieredzēt savā dzīvē, ka tas darbojas – tā, ka esmu iedomājies, ko vēlos, un tas  bieži piepildās.

Kā jūs domājat, kāpēc cilvēki mūsdienās paliek arvien mazkustīgāki, neēd veselīgi, lai gan visiem ir pieejama informācija, kā var piekopt veselīgu dzīvesveidu?
Tāpēc, ka cilvēks pēc savas dabas ir slinks. Zinātnieki saka, ka slinkums ir progresa virzītājs - cilvēks negrib iet ar kājām, izgudro riteni; negrib mīties, izgudro mašīnu. Tāda ir cilvēku daba, bet lielākais trūkums jau ir tas, ka cilvēks nesaprot, ka kaitē pats sev. Lielākā daļa cilvēku atstāj sevi novārtā un jebkuram žurnālam vajadzētu sākties ar uzrakstu "Mīliet sevi, tad arī citi jūs mīlēs!" Šeit, manā sporta klubā, mēs arī to redzam katru dienu. Atnāk cilvēks -  ne veselība, ne ķermenis nav kārtībā, bet pēc laika viņš vairs nevar iedomāties, kā ir dzīvojis pirms tam. Un tādu paraugu ir daudz, katru gadu par kādu spilgtāko mēģinām stāstīt citiem, ieliekot aprakstu Liepājas avīzē. Tas nav nekāds izredzētais, bet parasts cilvēks, kas izlemj, ka vēlas mainīt savu dzīvi.

Pēdējā laikā novērots, ka uz trenažieru zāli nāk vairāk meitenes, jo saprot, ka ēdiens mums paliek arvien mazvērtīgāks un ķermenis uz to reaģē jau 18 gados un nevajag gaidīt, kad jau parādās kādas problēmas, bet jāsāk par sevi rūpēties jau šodien!

Ja jums būtu jānosauc trīs savas dzīves lielākos sasniegumus, kādi tie būtu?
Sasniegumi ir relatīvi – kas vienam liekas sasniegums, tas otram bieži vien nē. Bet, ja runājam par mani, tad par savu galveno sasniegumu es uzskatu to, ka man ir lieliska ģimene. Es ikdienā daru to, kas man patīk un no tā varu dzīvot, savukārt, trešais – es daudz ceļoju. Šeit varu piebilst, ka jaunieši , kuriem ir 18 gadi, parasti saka: "Tad, kad man būs 25, es jau būšu vecs". Man vienmēr jāpasmaida par to, jo tas nozīmē, ka viņš tiešām jau 25 gados būs vecs. Jo cilvēks ir tik vecs, cik viņš jūtās, nevis, kā rāda kalendārs vai pulkstenis.

To varētu nosaukt arī par jūsu dzīves filozofiju?
Jā, noteikti, tas būtu mans moto!

Jūs piedalījāties TV3 raidījumā "Gandrīz ideālas vakariņas". Vai pats labprāt gatavojat vai vairāk mīlat baudīt citu gatavotu ēdienu?
Jāsaka tā, ka man patīk labi paēst un uz ēšanu es naudu netaupu – nesmēķēju, alkoholu praktiski nelietoju, labiem produktiem līdzekļu pietiek.
Es biju pirmais, kas uzņēma viesus un labprāt gatavoju, bet man arī patīk, ka citi gatavo. Tā kā tas ir tāds divvirzienu ceļš. Kas attiecās uz raidījuma vakariņām, man izdevās viss, pagatavoju maltīti bez palīgiem, par ko arī esmu visvairāk priecīgs. Viesus cienāju ar proteīna kokteiļiem, jaunlopu fileju ar ananāsiem un sešu veidu "paukšķīgām" ogām gardā putukrējumā. Galvenā ideja bija dot cilvēkiem pagaršot produktus tādus, kā tie garšo, bez bagātīgām garšvielām un mērcēm! Kompānija bija lieliska un es pavadīju patiešām jaukus vakarus!

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Izbaudiet katru dienu. Priecājieties par katru sīkumu, jo 10 mazi prieciņi ir nesalīdzināmi labāki par vienu drūmumu. Vairāk smaidiet un sakiet labus vārdus apkārtējiem. Un tā visas 365 dienas.