Maija Kalniņa ir viens no radošajiem dzinējspēkiem, kas pat ekonomiskas lejupslīdes laikā rada vilkmi Liepājas virzienā, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Par Maiju Kalniņu Liepājā saka, – viņa pārtiek no dinamīta, jo ir īsts enerģijas spridzeklis. Atteikusies no algota darba komforta zonas, Maija uzdrošinās virzīt grandiozus projektus, kuru lielākā vērtība ir Liepājas radošā tēla spodrināšana. Taču radošums, kā zināms, arī ekonomisko vilkmi pagriež savā virzienā. Kamēr komunālie dienesti agrāk tik populāro Mūziķu slavas aleju pie nu jau tukšās Rokkafejnīcas nevērīgi atbīdījuši ielas malā, lai tā netraucētu retajam komerctransportam, Maijas dedzīgi virzītais un sākumā pat pašrocīgi koptais grupas Līvi piemiņas projekts Jūrmalas parkā – Spoku koks– pusgada laikā kļuvis par Liepājas tūrisma objektu līderi. Tagad viņa īsteno grandiozu ideju – Liepājas 390.dzimšanas dienas sarīkojumu Es esmu Liepāja, kura budžetā pilsēta piedalās vien ar desmito tiesu.

Jauns sākums

"Es esmu Liepāja vienlaikus ir mākslas projekts, veids, kā paskatīties uz pilsētvidi, mēģinājums apvienot dažādas sabiedrības grupas, kuras citos procesos varbūt pat ir pretrunās," stāsta Maija, uzsverot, ka cilvēkiem šobrīd ir tendence dzīvot katram savā "kastītē", kas nenāk par labu pilsētas attīstībai. Pilsētas jubilejas projektā varēja iesaistīties ikviens, kuram Liepāja nozīmē ko īpašu. Tie ir uzņēmēji, dažādu virzienu mūziķi, mākslinieki, ikdienišķu profesiju pārstāvji, bērni un jaunieši. Atsaucība ir fantastiska, Maija apgalvo. Radošo darbu piedāvājumu projektam ir tik daudz, ka dzimšanas dienas lielkoncerts būs jauna cikla sākums. Turklāt tas nebūs tikai kultūras projekts, viņa lēš. Piemēram, kāds talantīgs komponists radījis elektroniskās mūzikas ciklu, veltītu Berči arhitektūrai, un tas ir avots dažādu, piemēram, tūrisma projektu idejām. "Āķis", kas tik daudzus pievilka projektam, bija rādīt nevis Liepājas ideālo tēlu, bet tādu, kāda tā ir patiesībā, ietverot arī lietas, no kurām oficiālajā līmenī varbūt pat kaunas. "Ideja ir nevis krist no tā panikā, bet saprast, ko tieši es, viens, varu darīt, lai situāciju uzlabotu. Radīt līdzatbildību pret vidi, kurā dzīvojam un vēlamies, lai citi gribētu dzīvot," skaidro idejas autore. "Mums ir tiesības prasīt no pašvaldības un uzdot jautājumus – kāpēc viņi vairās no realitātes? Taču mums ir tikpat liels pamats apzināties arī savu līdzatbildību," uzskata Maija.

Saskatīt spēku

Sabiedrības problēma ir pašapziņas trūkums, kas liek meklēt nodrošinātu dzīvi ārpus Latvijas vai pamest provinci un traukties uz galvaspilsētu, kā arī akceptēt lietas, kam nepiekrītam, baidoties zaudēt regulārus ienākumus vai relatīvu stāvokli sabiedrībā. "Ziedonis teicis – tauta grib pati savu spēku redzēt, un liepājnieki arī grib savu spēku redzēt!" saka idejas autore, kura saukli Es esmu Liepāja vēlas padarīt par zīmolu, par sava veida kvalitātes zīmi jebkam, kas tapis Liepājā. Cilvēkiem ar pašapziņu, uzsver Maija, ir pavisam cita komunikācija – tā ir konstruktīvāka, argumentētāka un vērsta uz problēmu risinājumu nevis noliegšanu, veicina dialogu nevis atsvešinātību. "Kas tad rada biznesa veiksmi – tas, ka tur centrā ir radošu cilvēku grupa, kuri spēj iededzināt procesus!" Maija uzsver, ka neviens viņas producētais vai vadītais projekts nav tikai viena cilvēka ideja vai atbildība – vienmēr bijusi domubiedru grupa, kura piesaista gan atbalstītājus, gan producē atkal jaunas idejas. Tāds ir arī Spoku koks, kura vizuālo tēlu radījis mākslinieks Reinis Kuncītis, bet iesaistījušies ļoti daudzi cilvēki. "Toreiz sapratu, ka projekts Es esmu Liepāja var notikt, jo sabiedrība saprot – Liepāja nav tikai ģeogrāfiska vieta, tā ir pilsēta, kurai ir gods piederēt, kur var sevi realizēt," ar pārliecību saka Maija.

Ārā no sistēmas

Radošas ekonomikas mērķis ir cilvēka dzīves kvalitāte, ar kuru jāsaprot daudz vairāk nekā materiālā labklājība, uzskata producente. Pirmkārt tā ir pašrealizācijas iespēja. Un to visvairāk bremzē fakts, ka Latvijā tiek akceptēta sistēmas dominēšana pār cilvēku, lai gan tai vajadzētu atbalstīt radošu iniciatīvu, ne nonivelēt. Vēlme izlauzties no bremzējošām sistēmām bija iemesls, lai viņa atstātu algotu darbu Liepājas Kultūras pārvaldē un reģistrētos kā "pašnodarbinātā, kas maksā mikrouzņēmuma nodokli". Tas bija iemesls atteikties no vilinoša piedāvājuma pārcelties uz Rīgu, kur arī profesionālai izaugsmei garantēts gludāks ceļš. "Man patīk izaicinājumi," viņa vienkārši formulē savu izvēli. Lai gan tas nozīmē daudz darba un nemitīgu trauksmi – vai nākamajā mēnesī varēs samaksāt rēķinus, tā ir daudz īstāka dzīve, ārpus deformētas realitātes, apgalvo Maija. Kā piemēru sistēmai viņa min Liepājas jubileju, kurai vajadzēja izskanēt vismaz Latvijas mērogā ar aktivitātēm, kuras piesaistītu gan tūristus, gan investīcijas, gan veidotu izcilas pilsētas tēlu. "Bet nekas nenotiek! Ir tikai mūsu projekts, kuram ne tikai nav adekvāta atbalsta, bet uz kura rēķina pat mēģina pelnīt. Lai gan mēs veicinām pilsētas radošo kolektīvu attīstību, iesaistot viņus projektā, no mums prasa mēģinājumu telpu nomas maksu kā no viesiem, nevis kāda tā ir pašdarbniekiem," Maija ir sašutusi. Viņa lēš, ka Es esmu Liepāja nebūs finansiāli izdevīgs projekts, labi, ja izdošoties iziet "pa nullēm", taču netiešais ekonomiskais efekts būs milzīgs, sola idejas autore. Iegūs ne tikai pakalpojumu joma norises dienās, tas būs arī stimuls bijušajiem liepājniekiem atgriezties dzimtajā pilsētā, lai mazinātu negatīvo migrācijas ietekmei.