Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 95 gadiem miris viens no Vācijas Komunistiskās partijas dibinātājiem, sociāldemokrātu politiķis Karls Lībknehts.

Sociāldemokrātu politiķis Karls Lībknehts (Liebknecht) dzimis 1871.gada 13.augustā. No 1889. līdz 1993.gadam studējis tieslietas Leipcigas un Berlīnes Universitātē. No 1893. līdz 1907.gadam bija advokāts. 1907.gadā par valsts nodevību notiesāts ar 18 mēnešiem cietoksnī.

Lībknehts 1904. gada jūlijā bija advokāts prāvā pret vācu sociāldemokrātiem par piedalīšanos nelegālās literatūras kontrabandā uz Krieviju. Lietā bija minēts arī ar Liepāju cieši saistītais revolucionārs,  Latviešu sociāldemokrātu savienības dibinātājs Ernests Rolavs, kuru 1907.gadā pie Grobiņas nošāva.

Lībknehts 1908.gadā ievēlēts Prūsijas deputātu palātā. 1914.gadā Reihstāgā vienīgais balsoja pret kara izdevumiem. Par revolucionāru darbību viņu arestēja, mobilizēja darba bataljonā un nosūtīja uz Austrumu fronti, neskatoties uz savu deputāta imunitāti. Karot viņš kategoriski atteicās. 1915.gada pavasarī vācu karaspēka daļas sastāvā nonāca Liepājai tuvējā Vārves muižā. Vēlāk Lībknehta bataljonu pārcēla uz Liepāju, kur viņš tika strādināts uzspridzinātajos fortos un mitinājās ezermalas zirgu stallī. 1915.gada septembrī bataljonu pārcēla uz Jaunjelgavu.

1915.gada 7.jūlijā Lībknehts vēstulē dēlam apraksta nokļūšanu Kurzemē. Ar kuģi no Klaipēdas izbraucis 3. jūlijā uz Liepāju. Ierašanās diena nav minēta. Nav runāts par uzturēšanos Liepājā. Kopā ar trīs artilēristiem ar kravas ratiem braucis uz Grobiņu, no turienes uz rotas štābu Aisteres krogā un jau vakarā uz Vārvi pie Durbes.

1916.gadā par pretkara musināšanu notiesāts katorgā. Viņu atbrīvoja vācu revolūcija. 1918.gada 9.novembrī viņš proklamēja brīvo Vācijas Sociālistisko republiku. Tomēr 1919.gada 15.janvārī kopā ar savu līdzgaitnieci Rozu Luksemburgu nogalināts par par tā saucamo spartakiešu nemieru vadīšanu.