Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 145 gadiem dzimis krievu klasiskās skolas gleznotājs Nikolajs Bogdanovs–Beļskis. Miris bēgļu gaitās Liepājas pusē.

Gleznotājs žanrists Nikolajs Bogdanovs–Beļskis dzimis 1868.gada 20.decembrī Smoļenskas guberņas Šopotovas ciemā, Krievijā.

No 1884. līdz 1889.gadam mācījies Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā pie peredvižņiku  apvienības gleznotājiem Vladimira Makovska un Vasilija Poļenova. Papildinājies Pēterburgas Mākslas akadēmijā pie Iļjas Repina un Parīzē. No 1895.gada peredvižņiku apvienības biedrs. No 1903.gada Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķis, īstenais loceklis (1914.). No 1890.gada piedalījies peredvižņiku izstādēs. No 1921.gada kā politiskais bēglis dzīvoja Latvijā. Dibinājis un vadījis mākslas studiju. Piedalījies izstādēs.

Pēc izstādēm Somijā un pirms izstādēm Stokholmā un Oslo, 1938.gada martā tika sarīkota grandioza izstāde Liepājas muzejā, kurā tika izlikti 57 viņa darbi. Atklāšanā izraisīja tik lielu interesi, ka daudziem apmeklētājiem nācies pat iet projām, jo muzejā nebija iespējams iekļūt. Divas gleznas šajā izstādē nopirka arī Liepājas pilsēta – "Saulīte, upīte" un "Mežsarga mājiņa".

1936.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Izdots reprodukciju albums “Bogdanoff–Belsky Leben und Werk des Russischen Malers” (1943). 1944.gadā bēgļu laikā ieradās Liepājā, lai nokļūtu Rietumeiropā.

Miris 1945.gada martā Liepājā, apbedīts Grobiņas Iļģu kapos, kur ir Jāņa Sudmaļa sarūpēta marmora kapa plāksne. Tomēr dati par viņa nāvi ir pretrunīgi. Daži avoti liecina, ka viņš miris mūspusē – Grobiņā vai Liepājā, tomēr daudzi apgalvo, ka viņš miris Berlīnē.