Kā teikts Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā, pirms 105 gadiem Liepājā dzimis pazīstamais gleznotājs, abstrakcionists Oļģerts Jaunarājs.

Gleznotājs Oļģerts Jaunarājs dzimis 1907.gada 24.oktobrī Liepājā, tirgotāja ģimenē. No 1921. līdz 1926.gadam mācījies Liepājas tehnikumā, no 1927.gada līdz 1928.gadam – Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, bet no 1929.gada līdz 1936.gadam – Latvijas Mākslas akadēmijā, Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā, diplomdarbs "Lauku ainava". No 1934.gada piedalās izstādēs, Latvijas tēlotāju mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" biedrs.

1940.gadā pēc Latvijas okupācijas rosīgi iesaistījās mākslas dzīvē. Par to vācu okupācijas laikā apcietināts. No nāves viņu izglāba draugu atbalsts un apgalvojums, ka politikā iesaistījies nejauši un tajā nekad vairs nepiedalīsies. Jaunarājs doto vārdu turēja. Kursas novada mākslinieku grupas "Kursenieku kopa" dalībnieks, 1943.gadā piedalījās Liepājas muzejā rīkotajā "Kursenieku kopas" izstādē. No 1944. līdz 1950.gadam bija asistents Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā, izslēgts par formālismu.
No 1951. līdz 1959.gadam mākslinieks žurnālā "Zvaigzne", kur panāca, ka ik numura atvērumā iespieda latviešu mākslas darbu reprodukcijas. No darba atbrīvots “buržuāzisko nacionālistu" tīrīšanas kampaņā. 60.–70. gados pievērsās abstraktajai jeb bezpriekšmetiskajai mākslai, kurai palika uzticīgs līdz mūža galam, iemantojot noturīgu padomju režīma nelabvēlību. Miris 2003.gada 5.aprīlī.

Mākslas vēsturniece Ilze Žeivate: "Oļģerta Jaunarāja glezniecība ir ne tikai Latvijas, bet arī viens no Eiropas abstraktās mākslas paraugiem, kas radies Latvijā 20.gadsimta 50.–60.gados. Viņš sāka kā pārliecināts reālists (Vilhelma Purvīša skolnieks), bet viņa arhitektūras zināšanas un personīgā erudīcija, ejot dziļumā, abstrahējoties no liekā, noveda pie bezpriekšmetiskās glezniecības. Visas meistara gleznu kompozīcijas būvētas uz ilgām un pamatīgām dabas studijām – gadalaiku maiņām, koku lapotnēm, zaru vijumiem, to uzbūvei, ritmiem, gaismēnām, krāsainībai, siltā un vēsā attiecībām. No 500 līdz 600 neliela formāta dabas studijas tapa katru gadu, bet darbnīcā tika būvētas gleznu kompozīcijas.
Darbiem raksturīga stingra un līdzsvarota kompozīcijas struktūra, kontrastainas krāsu laukumu variācijas un ritmu spēles, ko iezīmē melnā līnija, un izsmalcināta krāsu gamma. Toreiz vēl biju Mākslas akadēmijas studente, un Oļģerts Jaunarājs bija pirmais cilvēks, kurš man atklāja mākslas brīnuma būtību. To, ka viņu nevar izskaidrot, bet piedzīvot gan. Viņš allaž mīlēja citēt Sezānu, Kandinski."