Kā teikts Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā, pirms 105 gadiem dzimis pazīstamais aktieris Alfrēds Videnieks, kuram pirmais profesionālais darbs bija Liepājas teātrī.

Aktieris Alfrēds Videnieks dzimis 1908.gada 20.augustā. Viņa tēvs vēlējās, lai dēls kļūtu par dārznieku, un A.Videnieks iestājās Bulduru Dārzkopības skolā. 1926.gada pavasarī pēc Dailes teātra izrādes “Ligatūra" noskatīšanās astoņpadsmit gadus vecais jauneklis bija tik saviļņots, ka stingri nolēma kļūt par aktieri. 1933.gadā A.Videnieks ieradās Liepājas teātrī, kur tika pieņemts mīlētāju lomām. 1937.gadā viņš pieteicās Dailes teātrī, bet Eduards Smiļģis viņu teātrī nepieņēma. Turpretī Latvijas Nacionālajā teātrī, kur turpmāk pagāja viss aktiera mūžs, A.Videnieku pieņēma jau par to vien, ka viņš lieliski pratis valkāt fraku. Miris 2002.gada 25.jūnijā.

Kā teikts interneta resursā nekropole.info, 1930.gadā Alfrēds Videnieks iestājas Zeltmates vadītajos teātra kursos. 1933.gadā sāka aktiera gaitas Liepājā. Pirmā lielā loma bija Krustiņš Blaumaņa "Pazudušajā dēlā". Jau 1937.gadā A.Videnieks debitēja Nacionālajā teātrī. Viņš bija pieņemts mīlētāju lomām.

Nacionālajā teātrī Videnieks strādāja no 1937.gada līdz aiziešanai pensijā 1992.gadā. Teātra kritiķi viņu raksturoja kā intelektuālu, temperamentīgu raksturlomu tēlotāju ar daudzveidīgiem skatuviskās izteiksmes līdzekļiem un izkoptu runas kultūru. Videnieks teātrī ir tēlojis Krustiņu R.Blaumaņa "Pazudušajā dēlā", Glumovu A.Ostrovska "Arī gudrinieks pārskatās", Zarēnu Kārli A.Upīša "Zaļajā zemē", Protasovu Ļ.Tolstoja "Dzīvajā mironī", Raskoļņikovu F.Dostojevska "Noziegumā un sodā", Hamletu V.Šekspīra "Hamletā", Albertu H.Gulbja "Albertā".

 No 1949.gada viņš filmējās gan Rīgas kinostudijas, gan padomju republiku filmās. Ievērojamākās no tām ir 1962.gada filma "Diena bez vakara" un 1971.gadā tapusī "Nāves ēnā", kurā Videnieks atveidoja vecā Daldas lomu.