Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, Liepājā vārda dienu svin 5 Frīdas, 1 Frīdis un nesvin neviena Mundra.

Šodien dzimšanas dienā sveicam grupas ‘’Nasty Smile’’ dalībnieku un dziesmu vārdu autoru Alanu Jaunzemu.

Vai esat liepājnieks?
Liepājā dzimis neesmu, tad jau liepājnieks neesmu (smaida).

Varbūt varat pastāstīt par aktuālākajiem projektiem tagad?
Pamata kolektīvs joprojām paliek grupa ‘’Nasty Smile’’. Ja brīdi likās, ka pauze ir gara un varētu mest mieru un sākt ko jaunu, tomēr ir grūti atteikties no komandas, kas dzīvojusi vairāk par desmit gadiem. Tā ir kā ģimene gan priekos, gan bēdās. Tāpēc citu komandu nemeklēju, bet papildus strādāju viens pats pie sava solo projekta, kas dienas gaismu var arī neieraudzīt, jo esmu diezgan kritisks un piesardzīgs pret saviem personīgajiem darbiem.

Grupa ''Nasty Smile'' pastāv jau vairāk kā desmit gadus. Kāpēc jūsu pirmais albums iznāk tieši tagad?
Kad čali ir jauni, tad galvenais ir izārdīties. Mēs kā mazi puišeļi mēģinājām, braukājām un spēlējām... Kā arī visu pārējo darījām, kas rauj jumtu nost. Ar laiku sāc saprast, ka neesi atstājis nekādas pēdas no tā, ko esi paveicis. Bija skaidrs, ka jāliek punkts vēstures posmam un laikam, kas pavadīts vienā jautrībā. Visi palikām pieauguši – cik nu kurais (smejas). Palikām nopietnāki un sākām strādāt pie albuma, kam arī jau nu ir sava vēsture!

Vai ir kādas grupas, no kurām ietekmējaties?
Mūzika man domāta, lai saasinātu esošo garastāvokli. Ja gribu nedaudz paskumt, tad klausos ko skumīgāku, ja gatavojos viesībām, tad kaut ko agresīvi jautrāku. Dažreiz pāris diskus paklausos nostaļģijas pēc, lai atsit vecās sajūtas. Dažreiz, gribot, negribot, sanāk tomēr ietekmēties, saraksts varētu būt diezgan garš, bet pēdējā laikā pamatā būtu kādas piecas grupas, kas ietekmē manu komponēšanas stilu: ‘’Filter’’, ‘’Incubus’’, ‘’Perfect Circle’’, ‘’Smashing Pumpkins’’ un ‘’Deftones’’. ‘’Funky’’ stilu lēnām pametu un esmu atstājis Ulda Meļķa ziņā.

Kādai auditorijai mūzika paredzēta?
Grupa pastāv mums no tīņa gadiem līdz šim brīdim, varētu secināt, ka domāta mūsu vecuma līdzgaitniekiem. Dziesmas netiek īsti veidotas pēc šablona no 16 līdz 35 gadiem, bet tīri uz pašu izjūtām. Ja tas patīk piecgadniekam vai astoņdesmitgadīgajam – par to ir tikai prieks.

Kas bija pats sarežģītākais albuma tapšanas procesā?
Sadzīvošana un kompromisa meklēšana. Katrs vilkām albuma skanējumu uz savu pusi, jo katram bija savs redzējums, kas noved pie strīdiem – sāk mērīties, kam lielāka “māja”. Dažreiz Egils Mežs pasūta mūs visus “na...” un izdara kā pašam liekas labāk un viss (smejas).

Ko jums nozīmē jaunā albuma iznākšana?
Vēstures posma noslēgumu, kas ļauj koncentrēties nākotnei vai vismaz censties par to domāt.

Kuras ir tās lietas, kas jūs vieno kā grupu?
Pagātne. Sasodīti laba pagātne.

Pāris dziesmām grupai esat mūzikas autors. Kur smeļaties iedvesmu radošajā procesā?
‘’Nasty Smile’’ dziesmas vairāk tiek komponētas kopā ar Gintu Meļķi – mums tie viļņi iet diezgan harmoniski kopā. Iedvesma parasti atlido un ieperinās, skubinot darīt, ko viņa grib un neļauj neko citu. Dažreiz gribas ko jautrāku vai pretēji, bet iedvesma dara visu  pa savam, neatkarīgi no manis paša plānotā.
Ārpus ‘’Nasty Smile’’ gabali lielā mērā tiek komponēti, liekot vecāko dēlu gulēt un spēlējot miega dziesmas, kas dažreiz nu nav nekādas miega dziesmas, bet vairāk tāds kā “zāģis” ar akusteni (smejas).

Ko darāt brīvajā laikā, kad nemuzicējat?
Brīvajā laikā komponēju un muzicēju. Pamatlaikā tomēr ir jāstrādā kaut kāds atalgots darbs.