Fonda "Liepājas ebreju mantojums" organizētajā vispasaules Liepājas ebreju saietā nebūs divu bijušo liepājnieku, kuri daudz pūļu veltījuši savu tautiešu piemiņas saglabāšanā.

No 7. līdz 9.jūlijam Liepājā atklātais sabiedriskais fonds "Liepājas ebreju mantojums" organizē vispasaules Liepājas ebreju saietu. Tā pasākumi veltīti Liepājas ebreju draudzes 215 gadu dibināšanas un 25 gadu atjaunošanas atcerei. Tāpat saiets veltīts atklātā sabiedriskā fonda "Liepājas ebreju mantojums" 10.gadadienai.

Šajā sakarā www.irliepaja.lv saņēma vēstuli no liepājnieka Vladimira Bāna un bijušā liepājnieka Eduarda Andersa par citiem, ar saieta organizētājiem nesaistītiem neatkarīgiem projektiem, kas īstenoti, lai saglabātu Liepājas ebreju – holokausta un gulaga upuru – piemiņu.

Projektus kopš 1998.gada īstenoja Vladimirs Bāns un Eduards Anderss (senāk Alperovičs).

Holokausta un gulaga upuru vārdi
Lielākā daļa no 7300 ebreju, kuri pirms 1940.gada jūnija, kad vēl nebija notikušas padomju varas organizētās deportācijas un 1941.gada nacistu sarīkotās slepkavības, dzīvoja Liepājā, vārdiem pēc 50 gadiem bija aizmirsti. Hitleram, kurš ne tikai gribēja visus ebrejus iznīcināt, bet arī izdzēst no vēsturiskās atmiņas, būtu paticis, ka tā paliek.

Taču trīs gadu laikā Eduards Anderss un viņa palīgs Juris Dubrovskis, izmantojot Latvijas centrālā valsts vēstures arhīva materiālus un citus avotus, atjaunoja aptuveni 7000 vārdu. Pēc tam viņi publicēja grāmatu „Ebreji Liepājā/Latvijā 1941/1945” angļu valodā un bez atlīdzības arhīviem un privātpersonām izdalīja 1200 grāmatas eksemplārus.

Piemiņas siena
Aptuveni 160 bijušo liepājnieku ziedoja naudu Piemiņas sienas izveidei Līvas kapos, kas tika uzcelta 2003. – 2004.gadā Vladimira Bāna uzraudzībā. Tur ierakstīti 6428 nacistu holokausta un PSRS gulaga upuru vārdi, 43 latviešu un vāciešu ebreju glābēju vārdi un informācija par Liepājas ebreju traģisko vēsturi no 1941. līdz 1945.gadam.

Masu kapi Šķēdes kāpās
Masu kapu atrašanās vieta bija aizmirsta garajos padomju varas gados, kad Karosta bija slēgta teritorija. Daudzi uzskatīja, ka šie kapi aizskaloti jūrā 1957.gada vētras laikā. Taču satelīta fotogrāfija uzrādīja 270 m garu, taisnu līniju paralēli krastam, kas izrādījās regulāra izmēra grāvis (izpēti organizēja E.Anderss, V.Bāns, I.Liepiņš).

SIA "Rapsoil", kas plānoja šajā vietā vēja turbīnu parku, diemžēl noliedza šos secinājumus, taču Latvijas Universitātes profesora V.Segliņa un viņa grupas radiolokācijas pētījums apstiprināja, ka masu kapi joprojām atrodas šajā vietā.

Pēc tam SIA "Rapsoil" piekāpās un atteicās no dažu ģeneratoru būves.

Plāksne neebreju upuriem Šķēdē
Kopā ar 3640 ebrejiem nacisti Šķēdē nogalināja aptuveni 1000 latviešu, ieskaitot ebreju glābējus, un 2000 padomju karagūstekņu. Atbilstoši daudzu bijušo Liepājas ebreju lūgumam, pilsētas dome ieteica fondam "Liepājas ebreju mantojums" uzstādīt tur piemiņas plāksni, pieminot VISUS Šķēdes upurus. Kad fonds ignorēja šo ieteikumu, V.Bāns un E.Anderss uzstādīja šādu plāksni trijās valodās par saviem līdzekļiem.

Piemiņas plāksnes ebreju glābējiem Robertam un Johannai Seduliem
Lai godinātu šo drosmīgo pāri, kas no 1943. līdz 1945.gadam pagrabā slēpa 11 ebrejus, pie nama Tirgoņu ielā 14 tika piestiprinātas piemiņas plāksnes angļu un latviešu valodā (V.Bāns un E.Anderss).

Kalmana Linkimera holokausta dienasgrāmata
Linkimers, viens no Sedulu izglābtajiem 11 ebrejiem, 1941. – 1945.gadā sarakstīja dienasgrāmatu idišā. Kaut gan pirmo daļu Linkimers pazaudēja, bēgot no Paplakas darba nometnes 1944.gada aprīlī, viņš to pēc atmiņas restaurēja, kad bija radis patvērumu Sedula pagrabā.

Šo tekstu angļu valodā pārtulkoja Rebeka Margolis, rediģēja E.Anderss un izdeva „Lulu Press” ASV (http://tinyurl.com/linkimer).