Svētdien, 17.decembrī, Liepājas ebreju draudze un sabiedrības pārstāvji piedalījās piemiņas brīdī upuriem, kurus nogalināja Šķēdē 1941. gada 15. – 17. decembrī.

Vairāk stāsta Ilana Ivanova, fonda "Liepājas ebreju mantojums" valdes locekle:

"Otrā pasaules kara un holokausta laikā tika iznīcināti gandrīz visi Liepājas ebreju iedzīvotāji. Veselas ģimenes tika noslaucītas no zemes virsas it kā nekad nebūtu bijušas. Tas bija Hitlera un viņa līdzskrējēju sapnis – lai nekas neliecinātu, ka Latvijā kādreiz dzīvojusi bagāta, labklājīga ebreju kopiena. Ebreju kopienas iznīcināšana bija daļa no plāna – atbrīvot vietu tā sauktajiem "augstākās rases" pārstāvjiem.

Tādiem noziegumiem kā holokausts nevar būt noilguma. To nevar ne aizmirst, ne piedot. Nav pieļaujami mēģinājumi noklusēt, aizmirst šos notikumus, pārrakstīt vēsturi. Šādi mēģinājumi nereti liecina par vēlmi noslēpt pašam savu kaunu – mazdūšības, liekulības, nodevības kaunu, attaisnot tiešu vai netiešu noklusētu atbalstu šai noziedzīgajai nacistu politikai. Taču vēstures faktus noslēpt nevar. Pateicoties fotogrāfijām, kurās redzama ebreju nošaušana 15.decembrī Šķēdē un kuras neticamā veidā izdevās saglabāt Dāvidam Zivconam, visa pasaule uzzināja par ebreju nežēlīgo masveida iznīcināšanu. Decembra sākumā iznīcināti 100 ebreji, bet laikā no 15. līdz 17.decembrim – 2794, 15.decembrī Karostā – 270.

Pavisam no 1941.gada 25.septembra līdz 1942.gada jūnijam nošauti 4761 ebreji, 209 komunisti un 193 čigāni. Pēc 1942.gada jūnija dzīvi bija palikuši mazliet vairāk par 800 cilvēkiem.

Nacistu noziegumu izmeklēšanas komisija konstatēja, ka Šķēdē bijuši šāda izmēra masu kapi: 50x4 m; 265x8 m; 25x15 m; 50x10 m;70x5 m; 35 m2.

Līdz 1997.gadam Jad Vašem* bija apkopotas liecības par 1500 no 7000 (dati uz 1941.gada 14.jūniju) liepājnieku likteņiem. 1998.gadā profesors Eduards Anderss (Alperovičs) sāka apkopot liepājnieku – holokausta upuru vārdus. Darbs pie ebreju iznīcināšanas apzināšanas un arī viņu glābšanas faktu apkopošanas nav pārtraukts līdz pat šim brīdim. Tagad kara laika un pēckara paaudze – izglābto ebreju bērni – nodod tālāk saglabātās atmiņas par saviem tuviniekiem un holokaustu.

Vislielākā traģēdija var piemeklēt jebkuru tautu, ja tā negodās un necienīs savu vēsturi.

Grūti iedomāties, ka "nāves fabrikas", masu nošaušanas un deportācijas kļuvušas par baisu XX gadsimta it kā civilizētās Eiropas realitāti, ka tās tika aukstasinīgi un mērķtiecīgi plānotas un organizētas. Holokausts parādīja ļaunāko, un tā upuru piemiņa  ir jāsaglabā, tiecoties pēc tādas pasaules, kurā līdzīgiem šausminošiem notikumiem nebūs vietas.

Ebreju nošaušana 1941.gadā ir skumja mūsu pilsētas vēstures lappuse. Nošauti tika mūsu draugi, klasesbiedri, kaimiņi, sporta un darba biedri."

Liepājas ebreju draudze šādus atceres pasākumus decembrī rīko kopš 1989.gada.

*Jad Vašem – holokausta muzejs Jeruzalemē, Izraēlā.