Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 237 Veltas. Vārda dienā sveicam Veltu Dilēviču.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Novecošana nav domāta gļēvuļiem, tādēļ izbaudu katru savas dzīves dienu un priecājos par tām. Daudz strādāju, bet kad atpūšos, tad ar „ šiku”, daudz ceļoju.

Lai gan mana pirmā profesija ir mežsaimnieks, tagad ikdienā vadu savu grāmatvedības uzņēmumu, esmu ekonomiste. Bet tā kā visam vajadzīgs līdzsvars, tad pretīm sausajiem grāmatvedības cipariem un likumiem lieku vaļasprieku – rokdarbus.

Kas ir „Studija Latva”? Kā tā darbojas un kā var iesaistīties tās darbībā?
Rokdarbu prieku esmu pārvērtusi par mazu biznesu. Pirms trim gadiem atvēru etnogrāfisku apģērbu salonu „Namīnā”, Bāriņu ielā un līdztekus kopā ar dēlu izveidojām arī mājas lapu. Vēlējos parādīt, ka no tautas tērpa detaļām var izveidot arī jauku ikdienas tērpu. Tā tapa mans otrais uzņēmums – Studija Latva. Esmu apzinājusi daudzus labus Liepājas meistarus un arī meistarus no citām Latvijas vietām, kuri gatavo kvalitatīvus tautas tērpus un to aksesuārus. Pati šuju ņieburus un adu Nīcas jakas. Labus meistaru darbus  gaidu salonā vēl joprojām, jo pasūtījumu ir daudz.

Vai atceraties savu pirmo lielo rokdarbu?
Manus intelektuālās audzināšanas pamatus ielika manas omammas un opapi.

Viena omamma mācīja lasīt, otra tikmēr mācīja adīt. Pirmo uzadīju garu svītrainu šalli, tikai neatceros, ka kāds to būtu valkājis. Adīju un tamborēju arī skolā, tad dzīve lika iemācīties arī šūt, tagad to izmantoju.

Kā top jakas un cik ilgu laiku tas aizņem?
Nīcas jakas sāku adīt salīdzinoši nesen. Kad uzadīju savu pirmo jaku pēc bērnības atmiņām, tad muzeju materiālos atradu gandrīz identisku. Jaka kādreiz tika ģērbta pie tautas tērpa, bet tā ir silta un labi izskatās arī mūsdienīgā garderobē. Darbs ir liels, vienai jakai vajag vismaz trīs mēnešus.

Kuras ir jūsu mīļākās krāsas?
Manas mīļākās krāsas ir tumši sarkana un egļu zaļa.

Kur jūs smeļaties iedvesmu?
Tā kā veidoju ikdienas tērpus uz etnogrāfijas bāzes, tad idejas meklēju „vecajās pūra lādēs” un grāmatās par tautas tērpiem. Bet iedvesma parasti rodas dabā: mežs, jūra, ziedu pļava un rudens lapu zelts – tā ir krāsu un formu bagātība, kas izmantojama darbos.

Vai jums ir kāds iecienīts izteiciens vai moto, pēc kura vadāties?
Nebūšu oriģināla, bet dzīvoju pēc teiciena: nekad nedari otram to, ko pats negribētu.

Nosauciet trīs, jūsuprāt, labākās vietas, lietas vai parādības Liepājā!
Liepāja un roks, Liepāja un pianisma zvaigžņu festivāls, Liepāja un ērģeļmūzika.

Otrs – Jaungada salūts.

Trešais – jūra. Nekur nav tik plaša baltu smilšu pludmale, nekur nav tādi saulrieti kā mūsu jūrmalā.

Ir Latvijas svētku mēnesis. Ar ko jums saistās patriotisms?
Patriotisms ir viena no mūsu ģimenes pamatvērtībām. Tas nozīmē, ka lepojamies ar savu  senču paveikto un ticam saviem bērniem. Lai kaut ko uzbūvētu, jābūt stingram pamatam. Mums tāds ir: tēvu un vectēvu izlietās asinis un sviedri. Tagad atliek mums veidot savu dzīvi, audzināt bērnus, strādāt tā, lai par mums nākošām paaudzēm nebūtu jākaunas.

Vai zināt, kā ieguvāt savu vārdu? Kā un vai jūsu svētku svinēšanas paradumus ietekmē tas, ka tie ir blakus?
Vārdu man esot ielikusi vecvecmamma. Es ar to labi sadzīvoju.

23.novembris ir mana dzimšanas diena, tā kā svētku novembrī man ir daudz. Tas labi, jo, kā jau teicu, līdzsvaram jābūt: kad daba mums piespēlē tikai pelēko krāsu, ir iemesli ienest ziedus un smaidu istabā.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Vienmēr nesiet gaismu sirdī, domājiet gaišas domas un jums viss izdosies.