Zigrīda Atāle, prasmīga interjeriste, pedagoģe ar diplomu un pieredzi, janvāra nogalē “labprātīgi piespiedu kārtā” aizgājusi no skolas.

Zigrīda Atāle atzīst, ka pati uzrakstījusi atlūgumu pēc tam, kad skolas administrācijai viņai paziņojusi, ka sešas interjera dizaina programmas audzēknes kolektīvi atteikušās no savas programmas vadītājas, proti, Zigrīdas Atāles.

"Pirmajā brīdī tas bija šausmīgs šoks, bet ko citu man bija darīt? Nevarēju tur palikt, ja mani nenovērtē, ja uzskata, ka neesmu savā vietā, ja administrācijai un mācību daļai tā nav problēma, ka trīs mēnešus pirms diplomdarba aizstāvēšanas audzēkņi paliek bez darba vadītāja... Nē, tiesāties negribu," portālam atklāja pedagoģe.

Administrācija viņu vainojot komunikāciju problēmā ar audzēkņiem. Savukārt Zigrīda Atāle uzskata, ka konflikts ar audzēknēm nobriedis tieši administrācijas vainas dēļ, kas vispirms uzspiedusi sadarbību ar Liepājas reģionālo slimnīcu, bet pēc tam interese pazudusi. "Neviens nelikās ne zinis, gandrīz vai bija sajūta, ka administrācija šo sadarbību negrib. Arī bērniem nepatika. Beigās likās, ka man vienai pašai to vajag."

Zigrīda Atāle atzīst, ka slēptu, pret sevi vērstu politiku manījusi jau sen. Tas bijis jūtams attieksmē. "Nodaļu neatbalstīja, mums pat nedeva datorus pietiekamā skaitā. Audzēkņi saprata, ka esmu skolotāja, ko vadība nenovērtē..."

Galu galā skolas administrācija samilzušo konfliktu veikli izmantojusi, lai no nevēlamās skolotājas atbrīvotos, uzskata Atāle.

"Kā citādi, lai saprot to, ka ar mani neviens pat nerunāja? Vienkārši meitenēm lika uzrakstīt papīru, iešuva lietā un darīts. Tas nav normāli. Viņas taču vēl ir bērni, kas glābj savu ādu, noveļot vainu uz skolotāju. To visu varēja atrisināt, ja tikai būtu bijusi vēlēšanās, taču no sarunas ar mani direktore izvairījās."

Zigrīda Atāle uzskata, ka skolas administrācija ar bērniem manipulē, jo šādas attiekšanās no pedagogiem notiekot regulāri. "Tieši tāpat taču bija ar Lieni Bernāti – arī viņai pārmeta nespēju saprasties ar audzēkņiem, un tas bija pamats, lai no viņas atbrīvotos. Tiesa gan pēc tam lēma citādi."

Pedagoģe ir pārliecināta, ja skolas direktore (Smaida Rubeze - S.P.) "nebeigs manipulēt un ņemties, tas slikti beigsies, galu galā viņa pati būs spiesta aiziet".

Zigrīda Atāle: "Tas ir bezkaunīgi, ka nevaru strādāt darbu, ko labi pārzinu. Es pati šo programmu izstrādāju un vadīju sešus gadus, ieguvu maģistra grādu, man ir oficiāls dizaina pedagoģes diploms."

Savulaik Atāle desmit gadus nostrādājusi Liepājas mākslas skolā, pēc tam pievērsusies interjeristes, scenogrāfes un kostīmu mākslinieces darbam, bijusi Liepājas teātra galvenā māksliniece, bet pēc tam atgriezusies skolā.

Kā portālam atzina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Liepājas pilsētas padomes priekšsēdētāja Irēna Opšteine, nevienam darba ņēmējam nevajadzētu pārsteidzīgi rakstīt atlūgumu, jo pēc tam vairs palīdzēt cilvēkam nevar neviens, arī arodbiedrība. "Pirmā emociju mirkļa iespaidā nevajag neko darīt. Labāk vispirms noskaitīt 'vismaz līdz desmit..."

Skolas direktore Smaida Rubeze portālam atzina, ka sarežģījumi ar Atāli un viņas darba stilu bijuši jau sen, lai gan direktore nav varējusi iedomāties, ka „komunikācijas problēmas ir tik lielas.”

Smaida Rubeze: „Nav sistēmisks darbs, nav rezultātu. Vecāki ar asarām acīs man prasījuši, kā pasniedzējs tā var strādāt. Un tas notiek piecu gadu garumā. Zigrīda ir talantīgs cilvēks, bet varbūt tiešajam darbam viņai nav laika. Esmu centusies „segt” un „piesegt”, bet es nevaru viņas vietā strādāt ar bērniem un vecākiem. Tāpēc neiebildu pret atlūgumu.”