Laikraksts "Latvijas Avīze" šodien vēsta par liepājnieka Raimonda Roziņa nepatīkamo "piedzīvojumu" Liepājas nekustamo īpašumu firmā "RS Hipo", kas atrodas "Roma Plaza" ēkā.

Raimonds Roziņš Liepājas centrā kādā nekustamo īpašumu tirdzniecības firmā gribēja uzzināt, cik varētu maksāt viņam piederošā zeme Liepājas pusē, vēsta laukraksts. Taču konsultācijas vietā kāds gados pajauns cilvēks viņam atcirtis: "Na voņučem gosudarstvennom jazike ņe otvečajem!" To dzirdot, aizskartais Roziņa kungs devās pēc palīdzības uz Liepājas domi, reizē gribēdams noskaidrot, kam pieder šī firma, kurā tā atbild uz klientu jautājumiem. Par notikušo uzrakstījis iesniegumu Lejaskurzemes reģiona valodas kontroles nodaļas inspektorei.

Pašvaldībā viņam paskaidrots, ka šajās telpās pilsētas centrā, Zivju ielā 3, esot izvietojies uzņēmums "Roma Plaza". Firmas īpašniece Irina Vasermane par notikušo ir izbrīnīta. Kā izrādās, ar viņas uzņēmumu šis notikums nekā nav saistīts. Ēkā ir ap 40 biroju telpu, kuras izīrētas dažādām firmām, tāpēc neesot iespējams noskaidrot, kuras durvis Roziņa kungs atvēris un kurš viņam varējis tā atbildēt. Irina Vasermane pauž pārliecību, ka viņai zināmo uzņēmumu darbinieki tā gan neuzvedas.

Tādu firmu, kurās nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirdzniecību, šajā ēkā, kā noskaidrojās, nemaz nav tik daudz. Roziņa kungs viesojies firmā "RS Hipo", kurā tajā brīdī, visticamāk, atradies tās īpašnieks Sergejs Fomenko. Viņa attieksme pret latviešu valodu neesot noslēpums. Valsts valodas centra Lejaskurzemes reģiona valodas kontroles nodaļas vecākā inspektore Vija Āboliņa man stāsta, ka pirmajā reizē, kad viņa prasījusi uzrādīt valsts valodas prasmes apliecību un pārbaudīt, vai uzņēmējs vispār māk runāt valsts valodā, Sergejs Fomenko izturējies ļoti neiecietīgi. Vienā brīdī licies, ka jaunais cilvēks ar spēku izstums viņu pa durvīm.

Uzņēmējs apņēmīgi paziņojis, ka ne ar vienu negrasoties runāt valsts valodā. Latvijā esot pietiekami daudz latviešu, kuri prot krieviski. Ja kāds latvietis to vēl neprot, tādam esot steigšus jāiemācās. Savukārt tādi klienti, kuri nerunā krieviski, viņam vispār neesot vajadzīgi.

V. Āboliņa atzīst, ka pēc šādas sarunas arī viņai radies iespaids, ka Sergejs Fomenko varējis tā atbildēt Raimondam Roziņam.

Liepājas domes administratīvās daļas pārvaldes vecākā eksperte valsts valodas jautājumos Benita Šēniņa saka, ka ar tik necienīgu izturēšanos viņa nekad nav sastapusies.

Arī V. Āboliņa atceras, ka vairāk nekā 15 gadu ilgajā darba praksē ar šādu agresīvu uzvedību viņa saskaras pirmo reizi. Jā, esot gan bijuši pāris līdzīgi gadījumi. Bet, kā vēlāk atklājies, apmeklētājiem parupji atbildējuši gadījuma ļaudis, kuri konkrētajos uzņēmumos nemaz nav strādājuši, bet šajā gadījumā ir runa par uzņēmuma īpašnieku. Valsts valodas prasmes apliecību Sergejs Fomenko pirmajā reizē neesot varējis uzrādīt, vien teicis, ka tāda viņam esot. Apliecību Sergejs vēlāk tomēr uzrādījis, reizē atvainodamies valsts amatpersonai par agresīvo uzvedību.

Vija Āboliņa man apstiprina, ka 2000. gadā Liepājas domes izdotā apliecība par valsts valodas prasmi vidējā pakāpē ir īsta un ka tās īpašnieka valodas prasme patiešām atbilst vidējai pakāpei. Kā viņš runājis ar Roziņa kungu, to vairs noskaidrot nav iespējams.

Uzņēmējs liedzas

Sergejs Fomenko ar mani centās runāt latviski, raksta žurnālists Zigfrīds Dzedulis. Un noliedza, ka būtu par valsts valodas lietošanu izteicies tik nievājoši, kā to apgalvo Raimonds Roziņš. Ikdienā viņš pats ar klientiem nestrādājot, tam esot nolīgta darbiniece. Biroja telpā viņš atradies sagadīšanās pēc.

Kā stāsta uzņēmējs, Roziņa kungs esot gribējis uzzināt, cik lielu kredītu varētu saņemt par viņam piederošo lauksaimniecības zemi Pāvilostas pusē.

Kad viņš paskaidrojis, ka uzņēmums nenodarbojas ar kredītiem, kādā brīdī Roziņš esot izmetis: "Siģat russkije, duraka vaļajut." R. Roziņš gan noliedz, ka ko tādu būtu teicis, un apgalvo, ka par kredītiem ar S. Fomenko neesot runājis.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde saka, ka ir pārsteigta par šo notikumu. Vienīgais, ko pašvaldība šādos gadījumos var līdzēt cietušajam, norādīt ceļu pie valsts valodas kontroles inspektores, ko tā arī darījusi. Pēc viņas novērotā, Liepājā, kurā dzīvo daudz dažādu tautību cilvēku, šādas savstarpējās attiecības nav raksturīgas. "Protams, var "Latvijas Avīzei" teikusi S. Golde.

Lai pierādītu, vajadzīgi liecinieki

Valsts valodas centra valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis laikrakstam stāsta, ka ir zināmi arī citi gadījumi, kad privātfirmās neatbild valsts valodā, dažreiz veltot pazemojošus izteicienus apmeklētājiem. Taču, kad uzņēmumā ierodas valodas kontroles inspektors, darbinieki naski runā valsts valodā. Tāpēc valodas lietojuma pārkāpumu vai necienīgu uzvedību bieži ir grūti pierādīt. Viņaprāt, arī Liepājas notikumā vajadzīgi pierādījumi. Roziņa kungam vajadzīgi vismaz divi liecinieki, kuri apliecina viņa teikto

Antons Kursītis atzīst, ka pēdējā laikā no krieviski runājošo puses agresivitāte pieaug. Tas izskaidrojams ar dažu politisko spēku aicinājumiem vākt parakstus par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai.

Nesen arī mēs rakstījām par kādu notikumu Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā, kad līgava pārtrauca kāzu ceremoniju, paziņojot, ka viņa esot samaksājusi par ceremoniju "valsts valodā", ar to domājot krievu, nevis latviešu valodu.

*no krievu val.: "Smirdošajā valsts valodā neatbildam!"